Līdzības starp Jātvingi un Prūši
Jātvingi un Prūši ir 25 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bārta (zeme), Boļeslavs I Drosmīgais, Durbes kauja, Kazimirs II Taisnīgais, Kijivas Krievzeme, Kulma (zeme), Lietuva, Mazovija, Mazovijas Konrāds, Nemuna, Pamede (zeme), Poļi, Polija, Polijas Karaliste (1025—1385), Prūsija (zeme), Prūsijas krusta kari, Rietumbalti, Semba, Skomants, Sudava (zeme), Vācieši, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Vilhelms no Modenas, Visla.
Bārta (zeme)
Bārta starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Bārtas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Bārta bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās mūsdienu Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijās.
Bārta (zeme) un Jātvingi · Bārta (zeme) un Prūši ·
Boļeslavs I Drosmīgais
Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.
Boļeslavs I Drosmīgais un Jātvingi · Boļeslavs I Drosmīgais un Prūši ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Jātvingi · Durbes kauja un Prūši ·
Kazimirs II Taisnīgais
Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.
Jātvingi un Kazimirs II Taisnīgais · Kazimirs II Taisnīgais un Prūši ·
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jātvingi un Kijivas Krievzeme · Kijivas Krievzeme un Prūši ·
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jātvingi un Kulma (zeme) · Kulma (zeme) un Prūši ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jātvingi un Lietuva · Lietuva un Prūši ·
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jātvingi un Mazovija · Mazovija un Prūši ·
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jātvingi un Mazovijas Konrāds · Mazovijas Konrāds un Prūši ·
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jātvingi un Nemuna · Nemuna un Prūši ·
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jātvingi un Pamede (zeme) · Pamede (zeme) un Prūši ·
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jātvingi un Poļi · Poļi un Prūši ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jātvingi un Polija · Polija un Prūši ·
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Jātvingi un Polijas Karaliste (1025—1385) · Polijas Karaliste (1025—1385) un Prūši ·
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jātvingi un Prūsija (zeme) · Prūši un Prūsija (zeme) ·
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jātvingi un Prūsijas krusta kari · Prūši un Prūsijas krusta kari ·
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jātvingi un Rietumbalti · Prūši un Rietumbalti ·
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Jātvingi un Semba · Prūši un Semba ·
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Jātvingi un Skomants · Prūši un Skomants ·
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Jātvingi un Sudava (zeme) · Prūši un Sudava (zeme) ·
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jātvingi un Vācieši · Prūši un Vācieši ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jātvingi un Vācu ordenis · Prūši un Vācu ordenis ·
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Jātvingi un Vārme (zeme) · Prūši un Vārme (zeme) ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jātvingi un Vilhelms no Modenas · Prūši un Vilhelms no Modenas ·
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Jātvingi un Prūši ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Jātvingi un Prūši
Salīdzinājums starp Jātvingi un Prūši
Jātvingi ir 86 attiecības, bet Prūši ir 118. Tā kā viņi ir kopīgs 25, Jaccard indekss ir 12.25% = 25 / (86 + 118).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Jātvingi un Prūši. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: