Ātrāk nekā pārlūku!
83 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Aleksejs I Romanovs, Asotes pilskalns, Ādams Lēvenhaupts, Baltkrievija, Bernhards no Lipes, Daudzeva, Daugava, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Iedzīvotāju skaits, Inflantijas vaivadija, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jēkabpils Aizsargu nams, Jēkabpils cukurfabrika, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jersika (valsts), Katrīna I, Kauja pie Jēkabpils, Koknese, Krievijas cariste, Krustpils, Krustpils (stacija), Krustpils—Jēkabpils tilts, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Latvija, Latvijas ebreji, Latvijas krievi, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas poļi, Latvijas vācieši, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Likteņdārzs, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Magdeburgas tiesības, Minska, Nereta, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, ..., Rīga, Rīgas aplenkums (1656), Rīgas arhibīskapija, Sēlijas bīskapi, Sibīrija, Sloboda, Vecsēlpils, Vecticība, Viesīte, Zīlāni (stacija), Zviedru Vidzeme, 1655. gads, 1670. gads, 1700. gads, 1704. gads, 1764. gads, 1795. gads, 1826. gads, 1834. gads, 1857. gads, 1861. gads, 1869. gads, 19. gadsimts, 1919. gads, 1932. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1949. gada marta deportācijas, 1949. gads, 1962. gads, 1990. gads, 20. gadsimts, 26. jūlijs. Izvērst indekss (33 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »
Daudzeva
Daudzeva ir ciems Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Daudzeva · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Iedzīvotāju skaits · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Aizsargu nams
Jēkabpils Aizsargu nams 1930. gados Jēkabpils Aizsargu nams bija viens no pirmās Latvijas brīvvalsts celtajiem un vecākajiem aizsargu namiem.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jēkabpils Aizsargu nams · Redzēt vairāk »
Jēkabpils cukurfabrika
Krustpils cukurfabrika, 1930. gadi. Jēkabpils cukurfabrika (sākotnējais nosaukums — Krustpils cukurfabrika) bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jēkabpils cukurfabrika · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, Jēkabpilī.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jēkabpils Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Kauja pie Jēkabpils
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Krustpils · Redzēt vairāk »
Krustpils (stacija)
Krustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II un Rīga—Krustpils.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Krustpils (stacija) · Redzēt vairāk »
Krustpils—Jēkabpils tilts
Krustpils—Jēkabpils tilts bija tilts pār Daugavu, kas savienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Krustpils—Jēkabpils tilts · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvijas neatkarības atjaunošana · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Liepāja · Redzēt vairāk »
Likteņdārzs
Likteņdārza amfiteātris 2016. gadā. Likteņdārzs ir monumentālās ainavu arhitektūras ansamblis uz Daugavas pussalas Koknesē.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Likteņdārzs · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Magdeburgas tiesības
Magdeburgas tiesību privilēģija Polockai. Magdeburgas tiesības ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Magdeburgas tiesības · Redzēt vairāk »
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Minska · Redzēt vairāk »
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Nereta · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1656)
1656.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Rīgas aplenkums (1656) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Sēlijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Sloboda · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Vecticība · Redzēt vairāk »
Viesīte
Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Viesīte · Redzēt vairāk »
Zīlāni (stacija)
Zīlāni ir neizmantots pieturas punkts Jēkabpilī pie Zīlāniem, līnijā Krustpils—Rēzekne II starp stacijām Krustpils un Kūkas.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Zīlāni (stacija) · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1655. gads
1655.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1655. gads · Redzēt vairāk »
1670. gads
1670.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1670. gads · Redzēt vairāk »
1700. gads
1700.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1700. gads · Redzēt vairāk »
1704. gads
1704.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1704. gads · Redzēt vairāk »
1764. gads
1764.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1764. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1826. gads
1826.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1826. gads · Redzēt vairāk »
1834. gads
1834.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1834. gads · Redzēt vairāk »
1857. gads
1857.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1857. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1869. gads
1869.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1869. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1949. gada marta deportācijas
1949.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 1990. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
26. jūlijs
26.
Jaunums!!: Jēkabpils vēsture un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »
