Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Atzinības krusts, Augusts Tentelis, Baltā kustība, Cēsu reālskola, Jekaterinburga, Kārlis Ulmanis, Latvieši, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums, Mārtiņš Bīmanis, Mārtiņš Prīmanis, Padomju Savienība, Paulis Lejiņš, Raunas pagasts, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Triju Zvaigžņu ordenis, 1933. gads, 1937. gads.
Atzinības krusts
Atzinības krusts ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Atzinības krusts · Redzēt vairāk »
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Augusts Tentelis · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Cēsu reālskola
Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894). Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Cēsu reālskola · Redzēt vairāk »
Jekaterinburga
Jekaterinburga ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Jekaterinburga · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums
Latvijas Universitātes logo Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Universitātes rektori.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Bīmanis
Mārtiņš Bīmanis (dzimis, miris) bija inženieris un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes ārštata profesors, Inženierzinātņu fakultātes dekāns un LU rektors.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Mārtiņš Bīmanis · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Prīmanis
Mārtiņš Prīmanis (dzimis, miris) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un LU rektors, vēlāk Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Mārtiņš Prīmanis · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Paulis Lejiņš
Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Paulis Lejiņš · Redzēt vairāk »
Raunas pagasts
Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Raunas pagasts · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Jūlijs Auškāps un 1937. gads · Redzēt vairāk »
