Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni

Karalienes Modas Zeme vs. Kraula kalni

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi. Kraula kalni vai Vestfjella ir kalnu un nunataku virkne Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Līdzības starp Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni

Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aboa, Antarktīda, Ledājs, Nunataks, Polārstacija, Princeses Martas krasts, Rīsera-Larsena šelfa ledājs, Somija, Vācija, Vāsa (polārstacija), Zviedrija.

Aboa

Aboa ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Aboa un Karalienes Modas Zeme · Aboa un Kraula kalni · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Antarktīda un Karalienes Modas Zeme · Antarktīda un Kraula kalni · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Karalienes Modas Zeme un Ledājs · Kraula kalni un Ledājs · Redzēt vairāk »

Nunataks

Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.

Karalienes Modas Zeme un Nunataks · Kraula kalni un Nunataks · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Karalienes Modas Zeme un Polārstacija · Kraula kalni un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Princeses Martas krasts

Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.

Karalienes Modas Zeme un Princeses Martas krasts · Kraula kalni un Princeses Martas krasts · Redzēt vairāk »

Rīsera-Larsena šelfa ledājs

Rīsera-Larsena šelfa ledājs ir piektais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē.

Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena šelfa ledājs · Kraula kalni un Rīsera-Larsena šelfa ledājs · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Karalienes Modas Zeme un Somija · Kraula kalni un Somija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Karalienes Modas Zeme un Vācija · Kraula kalni un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāsa (polārstacija)

Vāsa ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Karalienes Modas Zeme un Vāsa (polārstacija) · Kraula kalni un Vāsa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Karalienes Modas Zeme un Zviedrija · Kraula kalni un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni

Karalienes Modas Zeme ir 245 attiecības, bet Kraula kalni ir 12. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 4.28% = 11 / (245 + 12).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Karalienes Modas Zeme un Kraula kalni. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »