Līdzības starp Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari
Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Folkvins, Harija, Indriķa hronika, Krusta kari, Latgaļi, Lībieši, Pleskava, Pleskavas kņazi, Romas Katoļu baznīca, Sakala, Sāmsala, Tālava, Ugaunieši, Ugaunija, Veļikijnovgoroda, Vladimirs Mstislavičs, Zobenbrāļu ordenis, 1217. gads.
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Kauja pie Otepē (1217) · Folkvins un Livonijas krusta kari ·
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Harija un Kauja pie Otepē (1217) · Harija un Livonijas krusta kari ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Kauja pie Otepē (1217) · Indriķa hronika un Livonijas krusta kari ·
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Kauja pie Otepē (1217) un Krusta kari · Krusta kari un Livonijas krusta kari ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Kauja pie Otepē (1217) un Latgaļi · Latgaļi un Livonijas krusta kari ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Kauja pie Otepē (1217) un Lībieši · Livonijas krusta kari un Lībieši ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Kauja pie Otepē (1217) un Pleskava · Livonijas krusta kari un Pleskava ·
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Kauja pie Otepē (1217) un Pleskavas kņazi · Livonijas krusta kari un Pleskavas kņazi ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Kauja pie Otepē (1217) un Romas Katoļu baznīca · Livonijas krusta kari un Romas Katoļu baznīca ·
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Kauja pie Otepē (1217) un Sakala · Livonijas krusta kari un Sakala ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Kauja pie Otepē (1217) un Sāmsala · Livonijas krusta kari un Sāmsala ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Kauja pie Otepē (1217) un Tālava · Livonijas krusta kari un Tālava ·
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Kauja pie Otepē (1217) un Ugaunieši · Livonijas krusta kari un Ugaunieši ·
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Kauja pie Otepē (1217) un Ugaunija · Livonijas krusta kari un Ugaunija ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Kauja pie Otepē (1217) un Veļikijnovgoroda · Livonijas krusta kari un Veļikijnovgoroda ·
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Kauja pie Otepē (1217) un Vladimirs Mstislavičs · Livonijas krusta kari un Vladimirs Mstislavičs ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Kauja pie Otepē (1217) un Zobenbrāļu ordenis · Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis ·
1217. gads
1217.
1217. gads un Kauja pie Otepē (1217) · 1217. gads un Livonijas krusta kari ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari
Salīdzinājums starp Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari
Kauja pie Otepē (1217) ir 23 attiecības, bet Livonijas krusta kari ir 335. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 5.03% = 18 / (23 + 335).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kauja pie Otepē (1217) un Livonijas krusta kari. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: