Līdzības starp Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari
Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari ir 12 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bonifācijs IX, Dņepra, Grunvaldes kauja, Jagailis, Kijiva, Lietuvas lielkņaziste, Poltava, Romas pāvests, Tatāri, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Zelta Orda.
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Bonifācijs IX un Kauja pie Vorsklas · Bonifācijs IX un Ziemeļu krusta kari ·
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Dņepra un Kauja pie Vorsklas · Dņepra un Ziemeļu krusta kari ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Kauja pie Vorsklas · Grunvaldes kauja un Ziemeļu krusta kari ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Kauja pie Vorsklas · Jagailis un Ziemeļu krusta kari ·
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Kauja pie Vorsklas un Kijiva · Kijiva un Ziemeļu krusta kari ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Kauja pie Vorsklas un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Ziemeļu krusta kari ·
Poltava
Poltava ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.
Kauja pie Vorsklas un Poltava · Poltava un Ziemeļu krusta kari ·
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Kauja pie Vorsklas un Romas pāvests · Romas pāvests un Ziemeļu krusta kari ·
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Kauja pie Vorsklas un Tatāri · Tatāri un Ziemeļu krusta kari ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Kauja pie Vorsklas un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Ziemeļu krusta kari ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Kauja pie Vorsklas un Vītauts Dižais · Vītauts Dižais un Ziemeļu krusta kari ·
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Kauja pie Vorsklas un Zelta Orda · Zelta Orda un Ziemeļu krusta kari ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari
Salīdzinājums starp Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari
Kauja pie Vorsklas ir 33 attiecības, bet Ziemeļu krusta kari ir 156. Tā kā viņi ir kopīgs 12, Jaccard indekss ir 6.35% = 12 / (33 + 156).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kauja pie Vorsklas un Ziemeļu krusta kari. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: