Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kaupo un Lībieši
Kaupo un Lībieši ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Brēmenes arhibīskapi, Gauja, Indriķa hronika, Inocents III, Kauja pie Imeras, Latvijas Avīze, Lībieši, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Polockas kņazi, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Satezele, Somugri, Turaida (zeme), Vesiķis, Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Kaupo · Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši ·
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Kaupo · Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Lībieši ·
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Brēmenes arhibīskapi un Kaupo · Brēmenes arhibīskapi un Lībieši ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Kaupo · Gauja un Lībieši ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Kaupo · Indriķa hronika un Lībieši ·
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Inocents III un Kaupo · Inocents III un Lībieši ·
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Kauja pie Imeras un Kaupo · Kauja pie Imeras un Lībieši ·
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Kaupo un Latvijas Avīze · Latvijas Avīze un Lībieši ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Kaupo un Lībieši · Lībieši un Lībieši ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Kaupo un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Lībieši ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Kaupo un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Lībieši ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Kaupo un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Lībieši ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Kaupo un Polockas kņazi · Lībieši un Polockas kņazi ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Kaupo un Rīga · Lībieši un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Kaupo un Rīgas arhibīskapija · Lībieši un Rīgas arhibīskapija ·
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Kaupo un Satezele · Lībieši un Satezele ·
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Kaupo un Somugri · Lībieši un Somugri ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Kaupo un Turaida (zeme) · Lībieši un Turaida (zeme) ·
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Kaupo un Vesiķis · Lībieši un Vesiķis ·
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Kaupo un Vladimirs (Polockas kņazs) · Lībieši un Vladimirs (Polockas kņazs) ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kaupo un Zemgaļi · Lībieši un Zemgaļi ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Kaupo un Zobenbrāļu ordenis · Lībieši un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kaupo un Lībieši ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kaupo un Lībieši
Salīdzinājums starp Kaupo un Lībieši
Kaupo ir 58 attiecības, bet Lībieši ir 108. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 13.25% = 22 / (58 + 108).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kaupo un Lībieši. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
