Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kašalots un Vaļveidīgie
Kašalots un Vaļveidīgie ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Acs, Aste, Cilvēks, Delfīni, Dzīvnieki, Galva, Hidrolokators, Jūra, Kašalotu virsdzimta, Kilometrs, Latīņu valoda, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Piens, Plaušas, Skaņa, Skābeklis, Tauki, Vaļi, Zivis, Zobenvalis, Zobi, Zobvaļi.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Acs un Kašalots · Acs un Vaļveidīgie ·
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Aste un Kašalots · Aste un Vaļveidīgie ·
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Cilvēks un Kašalots · Cilvēks un Vaļveidīgie ·
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Delfīni un Kašalots · Delfīni un Vaļveidīgie ·
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Dzīvnieki un Kašalots · Dzīvnieki un Vaļveidīgie ·
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Galva un Kašalots · Galva un Vaļveidīgie ·
Hidrolokators
Latvijas Jūras spēku kuģa "Virsaitis" hidrolokatoru uzņemts kuģa vraks Igaunijas ūdeņos Hidrolokators (húdōr — ‘ūdens’; — ‘novietojums’) jeb sonors (— ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei.
Hidrolokators un Kašalots · Hidrolokators un Vaļveidīgie ·
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jūra un Kašalots · Jūra un Vaļveidīgie ·
Kašalotu virsdzimta
Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Kašalots un Kašalotu virsdzimta · Kašalotu virsdzimta un Vaļveidīgie ·
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Kašalots un Kilometrs · Kilometrs un Vaļveidīgie ·
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Kašalots un Latīņu valoda · Latīņu valoda un Vaļveidīgie ·
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Kašalots un Oglekļa dioksīds · Oglekļa dioksīds un Vaļveidīgie ·
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Kašalots un Okeāns · Okeāns un Vaļveidīgie ·
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Kašalots un Piens · Piens un Vaļveidīgie ·
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Kašalots un Plaušas · Plaušas un Vaļveidīgie ·
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Kašalots un Skaņa · Skaņa un Vaļveidīgie ·
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Kašalots un Skābeklis · Skābeklis un Vaļveidīgie ·
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Kašalots un Tauki · Tauki un Vaļveidīgie ·
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Kašalots un Vaļi · Vaļi un Vaļveidīgie ·
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Kašalots un Zivis · Vaļveidīgie un Zivis ·
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Kašalots un Zobenvalis · Vaļveidīgie un Zobenvalis ·
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Kašalots un Zobi · Vaļveidīgie un Zobi ·
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kašalots un Vaļveidīgie ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kašalots un Vaļveidīgie
Salīdzinājums starp Kašalots un Vaļveidīgie
Kašalots ir 105 attiecības, bet Vaļveidīgie ir 65. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 13.53% = 23 / (105 + 65).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kašalots un Vaļveidīgie. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
