Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda
Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gardarīke, Hazāri, Jaroslavs Vladimirovičs, Jersika (valsts), Kijiva, Kriviči, Latgaļi, Merieši, Novgorodas kņazi, Novgorodas Republika, Oļegs (kņazs), Pagājušo gadu vēsture, Poļani, Polocka, Rostova, Ruriks, Rusi, Tālava, Veļikijnovgoroda, Vepsi, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Svjatoslavičs, Zelta Orda.
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Gardarīke un Kijivas Krievzeme · Gardarīke un Veļikijnovgoroda ·
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Hazāri un Kijivas Krievzeme · Hazāri un Veļikijnovgoroda ·
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaroslavs Vladimirovičs un Kijivas Krievzeme · Jaroslavs Vladimirovičs un Veļikijnovgoroda ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Kijivas Krievzeme · Jersika (valsts) un Veļikijnovgoroda ·
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Kijiva un Kijivas Krievzeme · Kijiva un Veļikijnovgoroda ·
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Kijivas Krievzeme un Kriviči · Kriviči un Veļikijnovgoroda ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Kijivas Krievzeme un Latgaļi · Latgaļi un Veļikijnovgoroda ·
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Kijivas Krievzeme un Merieši · Merieši un Veļikijnovgoroda ·
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Kijivas Krievzeme un Novgorodas kņazi · Novgorodas kņazi un Veļikijnovgoroda ·
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Kijivas Krievzeme un Novgorodas Republika · Novgorodas Republika un Veļikijnovgoroda ·
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Kijivas Krievzeme un Oļegs (kņazs) · Oļegs (kņazs) un Veļikijnovgoroda ·
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Kijivas Krievzeme un Pagājušo gadu vēsture · Pagājušo gadu vēsture un Veļikijnovgoroda ·
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Kijivas Krievzeme un Poļani · Poļani un Veļikijnovgoroda ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Kijivas Krievzeme un Polocka · Polocka un Veļikijnovgoroda ·
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Kijivas Krievzeme un Rostova · Rostova un Veļikijnovgoroda ·
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Kijivas Krievzeme un Ruriks · Ruriks un Veļikijnovgoroda ·
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Kijivas Krievzeme un Rusi · Rusi un Veļikijnovgoroda ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Kijivas Krievzeme un Tālava · Tālava un Veļikijnovgoroda ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda · Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda ·
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Kijivas Krievzeme un Vepsi · Vepsi un Veļikijnovgoroda ·
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Kijivas Krievzeme un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Veļikijnovgoroda un Vladimiras-Suzdaļas kņazi ·
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Kijivas Krievzeme un Vladimirs Svjatoslavičs · Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs ·
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Kijivas Krievzeme un Zelta Orda · Veļikijnovgoroda un Zelta Orda ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda
Salīdzinājums starp Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda
Kijivas Krievzeme ir 81 attiecības, bet Veļikijnovgoroda ir 132. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 10.80% = 23 / (81 + 132).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kijivas Krievzeme un Veļikijnovgoroda. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
