Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija
Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Asotes pilskalns, Inflantijas vaivadija, Jersika (valsts), Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Stefans Batorijs, Tīzenhauzeni, Zviedru Vidzeme, 1585. gads.
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Asotes pilskalns un Krievciema pils · Asotes pilskalns un Rīgas arhibīskapija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Krievciema pils · Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Krievciema pils · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Krievciema pils un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Krievciema pils un Livonijas karš · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Krievciema pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Krievciema pils un Stefans Batorijs · Rīgas arhibīskapija un Stefans Batorijs ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Krievciema pils un Tīzenhauzeni · Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Krievciema pils un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Krievciema pils · 1585. gads un Rīgas arhibīskapija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija
Krievciema pils ir 19 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 5.00% = 10 / (19 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Krievciema pils un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
