Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ir 41 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Austrumprūsija, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Brusilova pārrāvums, Centrālās lielvalstis, Februāra revolūcija, Francijas Trešā republika, Igaunija, Jūnija ofensīva, Karaļauči, Kijiva, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas SFPR, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielā atkāpšanās (1915), Lietuva, Lodza, Melnā jūra, Nikolajs II Romanovs, Oktobra revolūcija, Osmaņu impērija, Pirmais pasaules karš, Pirmā Mazūrijas ezeru kauja, Plāns 19, Polija, ..., Polijas Karaliste (1815—1915), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rīga, Rumānijas Karaliste, Sanktpēterburga, Serbijas karaliste, Tannenbergas kauja (1914), Ukraina, Ukrainas Tautas Republika, Varšava. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Austrumprūsija un Krievijas Impērija · Austrumprūsija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Krievijas Impērija · Baltijas jūra un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Baltijas provinces un Krievijas Impērija · Baltijas provinces un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Boļševiki un Krievijas Impērija · Boļševiki un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Krievijas Impērija · Brestļitovskas miera līgums un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Brusilova pārrāvums
Brusilova pārrāvums (nosaukta par godu krievu karaspēka komandierim Aleksejam Brusilovam) bija lielākā un veiksmīgākā Krievijas Impērijas realizētā ofensīva Pirmā pasaules kara laikā.
Brusilova pārrāvums un Krievijas Impērija · Brusilova pārrāvums un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Centrālās lielvalstis un Krievijas Impērija · Centrālās lielvalstis un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Februāra revolūcija un Krievijas Impērija · Februāra revolūcija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Francijas Trešā republika un Krievijas Impērija · Francijas Trešā republika un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Krievijas Impērija · Igaunija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Jūnija ofensīva
Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.
Jūnija ofensīva un Krievijas Impērija · Jūnija ofensīva un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Karaļauči un Krievijas Impērija · Karaļauči un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Kijiva un Krievijas Impērija · Kijiva un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Krievijas Impērija un Krievijas Pagaidu valdība · Krievijas Pagaidu valdība un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Krievijas Impērija un Krievijas PFSR · Krievijas PFSR un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Krievijas Impērija un Krievijas pilsoņu karš · Krievijas pilsoņu karš un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Krievijas Impērija un Krievijas Republika · Krievijas Republika un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Krievijas Impērija un Krievijas SFPR · Krievijas SFPR un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Lielā atkāpšanās (1915)
Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.
Krievijas Impērija un Lielā atkāpšanās (1915) · Lielā atkāpšanās (1915) un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Krievijas Impērija un Lietuva · Lietuva un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Lodza
Lodza ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs.
Krievijas Impērija un Lodza · Lodza un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Krievijas Impērija un Melnā jūra · Melnā jūra un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Krievijas Impērija un Nikolajs II Romanovs · Nikolajs II Romanovs un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Krievijas Impērija un Oktobra revolūcija · Oktobra revolūcija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Krievijas Impērija un Osmaņu impērija · Osmaņu impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Krievijas Impērija un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Pirmā Mazūrijas ezeru kauja
Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.
Krievijas Impērija un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Pirmā Mazūrijas ezeru kauja un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ·
Plāns 19
Plāna autors Ģenerālštāba pulkvedis Jurijs Daņilovs. Plāns 19 bija Krievijas Impērijas militārais plāns kara darbībai pret Centrālajām lielvalstīm.
Krievijas Impērija un Plāns 19 · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Plāns 19 ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Krievijas Impērija un Polija · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Polija ·
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Krievijas Impērija un Polijas Karaliste (1815—1915) · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Polijas Karaliste (1815—1915) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Krievijas Impērija un Rīga · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Rīga ·
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Krievijas Impērija un Rumānijas Karaliste · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Rumānijas Karaliste ·
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Krievijas Impērija un Sanktpēterburga · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Sanktpēterburga ·
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Krievijas Impērija un Serbijas karaliste · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Serbijas karaliste ·
Tannenbergas kauja (1914)
Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.
Krievijas Impērija un Tannenbergas kauja (1914) · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Tannenbergas kauja (1914) ·
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Krievijas Impērija un Ukraina · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Ukraina ·
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Krievijas Impērija un Ukrainas Tautas Republika · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Ukrainas Tautas Republika ·
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Krievijas Impērija un Varšava · Pirmā pasaules kara Austrumu fronte un Varšava ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Salīdzinājums starp Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Krievijas Impērija ir 341 attiecības, bet Pirmā pasaules kara Austrumu fronte ir 114. Tā kā viņi ir kopīgs 41, Jaccard indekss ir 9.01% = 41 / (341 + 114).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Krievijas Impērija un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
