Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Krievijas SFPR

Indekss Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Satura rādītājs

  1. 25 attiecības: Aizkaukāza SFPR, Apgabals, Baltā kustība, Baltkrievijas PSR, Boļševiki, Centrālāzija, Federācija (valsts), Guberņa, Kalniešu APSR, Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925), Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievu valoda, Maskava, Padomju Savienība, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Turkestānas APSR, Ukrainas PSR, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vladimirs Ļeņins.

Aizkaukāza SFPR

Aizkaukāza SFPR jeb Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad 1920. — 1921.

Skatīt Krievijas SFPR un Aizkaukāza SFPR

Apgabals

Apgabals ir pirmā līmeņa administratīvā teritoriālā iedalījuma vienība dažās valstīs — Baltkrievijā, Bulgārijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā un Ukrainā.

Skatīt Krievijas SFPR un Apgabals

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.

Skatīt Krievijas SFPR un Baltā kustība

Baltkrievijas PSR

Baltkrievijas PSR bija 1919.

Skatīt Krievijas SFPR un Baltkrievijas PSR

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Skatīt Krievijas SFPR un Boļševiki

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Skatīt Krievijas SFPR un Centrālāzija

Federācija (valsts)

Kartē ar zaļu krāsu iekrāsotas valstis, kas mūsdienās ir federācijas Federācija jeb federāla valsts ( — ‘savienība’) ir valsts uzbūves un pārvaldes forma, kurā valsts sastāv no vairākām teritorijām (pavalstīm) ar pašnoteikšanās tiesībām.

Skatīt Krievijas SFPR un Federācija (valsts)

Guberņa

Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.

Skatīt Krievijas SFPR un Guberņa

Kalniešu APSR

Kalniešu APSR karte ar nacionālajiem apvidiem (1921). Kalniešu APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Krievijas SFPR un Kalniešu APSR

Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)

Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika 1920.—1925.

Skatīt Krievijas SFPR un Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Krievijas SFPR un Krievijas Impērija

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Skatīt Krievijas SFPR un Krievijas Pagaidu valdība

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt Krievijas SFPR un Krievijas PFSR

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Skatīt Krievijas SFPR un Krievijas pilsoņu karš

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Skatīt Krievijas SFPR un Krievijas Republika

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Skatīt Krievijas SFPR un Krievu valoda

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Krievijas SFPR un Maskava

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Krievijas SFPR un Padomju Savienība

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Krievijas SFPR un Sanktpēterburga

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Skatīt Krievijas SFPR un Sarkanā armija

Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā.

Skatīt Krievijas SFPR un Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Turkestānas APSR

Turkestānas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā.

Skatīt Krievijas SFPR un Turkestānas APSR

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Skatīt Krievijas SFPR un Ukrainas PSR

Viskrievijas Satversmes sapulce

Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.

Skatīt Krievijas SFPR un Viskrievijas Satversmes sapulce

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Skatīt Krievijas SFPR un Vladimirs Ļeņins

Zināms kā KSFPR, Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, Padomju Krievija.