Līdzības starp Krievijas vēsture un Maskava
Krievijas vēsture un Maskava ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Augusta pučs, Austrija, Baltkrievija, Berlīne, Ivans III, Kņazs, Kijivas lielkņazi, Krievi, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas PFSR, Krievu Pareizticīgā baznīca, Napoleons Bonaparts, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pēteris I, Polijas—Lietuvas ūnija, PSRS sabrukums, Rostova, Sanktpēterburga, Suzdaļa, Tatāri, Vācija, Vērmahts, Veļikijnovgoroda, Vladimirs Ļeņins, Volga, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, 1991. gads.
Augusta pučs
Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.
Augusta pučs un Krievijas vēsture · Augusta pučs un Maskava ·
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Austrija un Krievijas vēsture · Austrija un Maskava ·
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Baltkrievija un Krievijas vēsture · Baltkrievija un Maskava ·
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Berlīne un Krievijas vēsture · Berlīne un Maskava ·
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Ivans III un Krievijas vēsture · Ivans III un Maskava ·
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Krievijas vēsture un Kņazs · Kņazs un Maskava ·
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Kijivas lielkņazi un Krievijas vēsture · Kijivas lielkņazi un Maskava ·
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Krievi un Krievijas vēsture · Krievi un Maskava ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Krievija un Krievijas vēsture · Krievija un Maskava ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Krievijas vēsture · Krievijas cariste un Maskava ·
Krievijas Federācijas prezidents
Krievijas Federācijas prezidenta zīme Krievijas Federācijas prezidenta standarts Krievijas Federācijas prezidents ir augstākais valsts amats Krievijas Federācijā.
Krievijas Federācijas prezidents un Krievijas vēsture · Krievijas Federācijas prezidents un Maskava ·
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Krievijas PFSR un Krievijas vēsture · Krievijas PFSR un Maskava ·
Krievu Pareizticīgā baznīca
Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.
Krievijas vēsture un Krievu Pareizticīgā baznīca · Krievu Pareizticīgā baznīca un Maskava ·
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Krievijas vēsture un Napoleons Bonaparts · Maskava un Napoleons Bonaparts ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Krievijas vēsture un Otrais pasaules karš · Maskava un Otrais pasaules karš ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Krievijas vēsture un Padomju Savienība · Maskava un Padomju Savienība ·
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Krievijas vēsture un Pēteris I · Maskava un Pēteris I ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Krievijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Maskava un Polijas—Lietuvas ūnija ·
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Krievijas vēsture un PSRS sabrukums · Maskava un PSRS sabrukums ·
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Krievijas vēsture un Rostova · Maskava un Rostova ·
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Krievijas vēsture un Sanktpēterburga · Maskava un Sanktpēterburga ·
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Krievijas vēsture un Suzdaļa · Maskava un Suzdaļa ·
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Krievijas vēsture un Tatāri · Maskava un Tatāri ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Krievijas vēsture un Vācija · Maskava un Vācija ·
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Krievijas vēsture un Vērmahts · Maskava un Vērmahts ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Krievijas vēsture un Veļikijnovgoroda · Maskava un Veļikijnovgoroda ·
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Krievijas vēsture un Vladimirs Ļeņins · Maskava un Vladimirs Ļeņins ·
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Krievijas vēsture un Volga · Maskava un Volga ·
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Krievijas vēsture un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Maskava un Zelta Ordas hanu uzskaitījums ·
1991. gads
1991.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Krievijas vēsture un Maskava ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Krievijas vēsture un Maskava
Salīdzinājums starp Krievijas vēsture un Maskava
Krievijas vēsture ir 261 attiecības, bet Maskava ir 159. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 7.14% = 30 / (261 + 159).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Krievijas vēsture un Maskava. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: