Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Ampīrs, Šlipenbahi, Štakelbergi, Bīnemaņi fon Bīnenštami, Bēri, Bistrami, Brēverni, Budbergi-Benninghauzeni, Driksa, Engelharti, Felkerzāmi, Firksi, Freitāgi-Loringhofeni, Hāni, Hoveni, Igaunija, Igaunijas bruņniecība, Jelgava, Jelgava (viesnīca), Jelgavas Valsts ģimnāzija, Keizerlingi, Kleisti (dzimta), Koskuli, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas valsts pasludināšana, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Maideli, Manteifeļi, Mirbahi, Noldes, Nolkeni, Pāleni, Piltene, Piltenes bruņniecība, Rādeni, Rekes, Ropi, Sāmsala, Ulmaņa 5. Ministru kabinets, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vidzeme, Viteni, Zasi.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Ampīrs
Mēbeles ampīra stilā. Ampīrs (no — 'impērija') ir klasicisma stila paveids Eiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā 19. gadsimta 1.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ampīrs · Redzēt vairāk »
Šlipenbahi
Šlipenbahu ģerbonis Baronu Šlipenbahu Bornhūzenes (Baltijas) atzara ģerbonis Grāfu Šlipenbahu ģerbonis Šlipenbahi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Šlipenbahi · Redzēt vairāk »
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Štakelbergi · Redzēt vairāk »
Bīnemaņi fon Bīnenštami
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Bīnemaņi fon Bīnenštami ir vācbaltiešu tirgotāju dzimta, kuras locekļi 18.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bīnemaņi fon Bīnenštami · Redzēt vairāk »
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bēri · Redzēt vairāk »
Bistrami
Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Vadakstes muižas kungu māja. Bistrami (no) jeb Bistromi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Bistrami · Redzēt vairāk »
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Brēverni · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Driksa
Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Driksa · Redzēt vairāk »
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Engelharti · Redzēt vairāk »
Felkerzāmi
Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Felkerzāmi · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Firksi · Redzēt vairāk »
Freitāgi-Loringhofeni
Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »
Hāni
Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Hāni · Redzēt vairāk »
Hoveni
Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Hoveni · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgava (viesnīca)
Viesnīca „Jelgava” ir četrzvaigžņu viesnīca Lielajā ielā 6, Jelgavā, Driksas krastā un Lielās ielas krustojumā ar Jāņa Čakstes bulvāri.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgava (viesnīca) · Redzēt vairāk »
Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jelgavas Valsts ģimnāzija ir 1922.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Jelgavas Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Keizerlingi
Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Keizerlingi · Redzēt vairāk »
Kleisti (dzimta)
Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kleisti (dzimta) · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Koskuli · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Maideli · Redzēt vairāk »
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Manteifeļi · Redzēt vairāk »
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Mirbahi · Redzēt vairāk »
Noldes
Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Noldes · Redzēt vairāk »
Nolkeni
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Nolkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Nolkeni · Redzēt vairāk »
Pāleni
Pālenu dzimts ģerbonis Pāleni ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Pāleni · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes bruņniecība
Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Piltenes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Rādeni
Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rādeni · Redzēt vairāk »
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Rekes · Redzēt vairāk »
Ropi
Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ropi · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Jānis Balodis, Marģers Skujenieks. 2. rindā stāv: Dāvids Rudzītis, Ludvigs Adamovičs, Jāzeps Čamanis, Jānis Kauliņš, Bernhards Einbergs, Vladislavs Rubulis, Hermanis Apsītis, Jānis Birznieks, Ludvigs Ēķis, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Jānis Balodis, 3. Kārlis Ulmanis, 4. Pauls Kundziņš (arhitekts), 5. Francis Balodis (arheologs), 6. Alfreds Jēkabs Bērziņš, 7. Hermanis Apsītis, 8. Bernhards Einbergs, 9. Augusts Tentelis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Ulmaņa 5. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Viteni
Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Viteni · Redzēt vairāk »
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: Kurzemes bruņniecība un Zasi · Redzēt vairāk »
