Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis ir 33 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bandava, Durbes kauja, Gothards Ketlers, Ivans IV, Katoļticība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Ledus kauja, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piemare, Piltenes apgabals, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Saules kauja, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Vanema, Vācu ordenis, Vērdiņš, Ventava, Viļņas ūnija, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1234. gads, 1237. gads, ..., 1255. gads, 1561. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Bandava un Kurzemes bīskapija · Bandava un Livonijas ordenis ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Kurzemes bīskapija · Durbes kauja un Livonijas ordenis ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes bīskapija · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Kurzemes bīskapija · Ivans IV un Livonijas ordenis ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Kurzemes bīskapija · Katoļticība un Livonijas ordenis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis ·
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Kurzemes bīskapija un Ledus kauja · Ledus kauja un Livonijas ordenis ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Kurzemes bīskapija un Livonija · Livonija un Livonijas ordenis ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Kurzemes bīskapija un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis ·
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Kurzemes bīskapija un Livonijas landtāgs · Livonijas landtāgs un Livonijas ordenis ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Kurzemes bīskapija un Piemare · Livonijas ordenis un Piemare ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Livonijas ordenis un Piltenes apgabals ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Kurzemes bīskapija un Rīga · Livonijas ordenis un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Kurzemes bīskapija un Saules kauja · Livonijas ordenis un Saules kauja ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Kurzemes bīskapija un Sāmsala · Livonijas ordenis un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes bīskapija un Sigismunds II Augusts · Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Kurzemes bīskapija un Vanema · Livonijas ordenis un Vanema ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Kurzemes bīskapija un Vācu ordenis · Livonijas ordenis un Vācu ordenis ·
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Kurzemes bīskapija un Vērdiņš · Livonijas ordenis un Vērdiņš ·
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Kurzemes bīskapija un Ventava · Livonijas ordenis un Ventava ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Kurzemes bīskapija un Viļņas ūnija · Livonijas ordenis un Viļņas ūnija ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurzemes bīskapija un Zemgaļi · Livonijas ordenis un Zemgaļi ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Kurzemes bīskapija un Zemgales bīskapija · Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Kurzemes bīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis ·
1234. gads
1234.
1234. gads un Kurzemes bīskapija · 1234. gads un Livonijas ordenis ·
1237. gads
1237.
1237. gads un Kurzemes bīskapija · 1237. gads un Livonijas ordenis ·
1255. gads
1255.
1255. gads un Kurzemes bīskapija · 1255. gads un Livonijas ordenis ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Kurzemes bīskapija · 1561. gads un Livonijas ordenis ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Kurzemes bīskapija · 1585. gads un Livonijas ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis
Salīdzinājums starp Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis
Kurzemes bīskapija ir 111 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 33, Jaccard indekss ir 10.61% = 33 / (111 + 200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
