Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gothards Ketlers, Jelgavas pils, Kuldīgas pils, Kursa (valsts), Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rīgas pils, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Viļņas ūnija, Zemgale (valsts).
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Jelgavas pils un Livonijas ordenis ·
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kuldīgas pils un Livonijas ordenis ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kursa (valsts) un Livonijas ordenis ·
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes bruņniecība un Livonijas ordenis ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes landtāgs un Livonijas ordenis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsijas hercogiste · Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīga · Livonijas ordenis un Rīga ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīgas pils · Livonijas ordenis un Rīgas pils ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlpils pils · Livonijas ordenis un Sēlpils pils ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Sigismunds II Augusts · Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Viļņas ūnija · Livonijas ordenis un Viļņas ūnija ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale (valsts) · Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogi ir 92 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 5.14% = 15 / (92 + 200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: