Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Kurzemes un Zemgales hercogiste vs. Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Anna I, Gdaņska, Igaunija, Jelgava, Kārlis Kristians Jozefs, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Saksijas kūrfirstiste, Zviedru Vidzeme.

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Anna I un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gdaņska un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Igaunija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Igaunija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jelgava un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgava un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs · Kārlis Kristians Jozefs un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Latvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Saksijas kūrfirstiste

Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas kūrfirstiste · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 66. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 6.29% = 18 / (220 + 66).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »