Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gdaņska, Jelgavas pamiers, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Osmaņu impērija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Salaspils kauja, Sēlija, Sēlpils pils, Trīsdesmitgadu karš, Vilhelms Ketlers, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gdaņska un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jelgavas pamiers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgavas pamiers un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Latvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Livonijas karš un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Osmaņu impērija · Osmaņu impērija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Prūsijas hercogiste ·
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils kauja · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salaspils kauja ·
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlija ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils pils ·
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trīsdesmitgadu karš · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trīsdesmitgadu karš ·
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vilhelms Ketlers ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedrija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir 82. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 6.29% = 19 / (220 + 82).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: