Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vecsēlpils, Viļņa, Zviedrija, Zviedru Vidzeme.
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Formula regiminis un Kurzemes statūti un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Frīdrihs Ketlers un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gothards Ketlers un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jēkabs Ketlers un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jelgava un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgava un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jelgavas virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgavas virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Kuldīgas virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kuldīgas virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes guberņa un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes landtāgs un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Sēlpils pils un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis ·
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma virspilskunga iecirknis · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Tukuma virspilskunga iecirknis ·
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecsēlpils · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Vecsēlpils ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Viļņa ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Zviedrija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Sēlpils virspilskunga iecirknis un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Sēlpils virspilskunga iecirknis ir 45. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 8.30% = 22 / (220 + 45).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
