Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers ir 21 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Auce, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Ketleru dzimta, Kuldīgas pils, Kurzeme, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Luterisms, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsijas hercogiste, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Skrundas viduslaiku pils, Stefans Batorijs, Zemgale.
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Auce un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Auce un Vilhelms Ketlers ·
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gothards Ketlers un Vilhelms Ketlers ·
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jēkabs Ketlers un Vilhelms Ketlers ·
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jelgava un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgava un Vilhelms Ketlers ·
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Ketleru dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Ketleru dzimta un Vilhelms Ketlers ·
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kuldīgas pils un Vilhelms Ketlers ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzeme un Vilhelms Ketlers ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes landtāgs un Vilhelms Ketlers ·
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms Ketlers ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers ·
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luterisms · Luterisms un Vilhelms Ketlers ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vilhelms Ketlers ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Vilhelms Ketlers ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vilhelms Ketlers ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Vilhelms Ketlers ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Sēlpils pils un Vilhelms Ketlers ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Sigismunds II Augusts un Vilhelms Ketlers ·
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrundas viduslaiku pils · Skrundas viduslaiku pils un Vilhelms Ketlers ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Stefans Batorijs un Vilhelms Ketlers ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Vilhelms Ketlers un Zemgale ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Vilhelms Ketlers ir 39. Tā kā viņi ir kopīgs 21, Jaccard indekss ir 8.11% = 21 / (220 + 39).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
