Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Žemaiši, Dobene, Durbes kauja, Dzintares pilskalns, Heinrihs fon Licelburgs, Karšuva, Kuldīgas komturi, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Livonijas krusta kari, Piemare, Tranaitis, Vaišvilks, Vārtājas pilskalns.
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Dobene · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzintares pilskalns
Dzintares pilskalns ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas — Apriķu — Aizputes lielceļa.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Dzintares pilskalns · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Karšuva · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Piemare · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Vaišvilks · Redzēt vairāk »
Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.
Jaunums!!: Kuršu sacelšanās (1260) un Vārtājas pilskalns · Redzēt vairāk »
