Satura rādītājs
25 attiecības: Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Etnogrāfija, Gadalaiki (dzejolis), Getingenes Universitāte, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Krievijas Impērija, Kristijons Donelaitis, Kurzemes guberņa, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Latviešu Avīzes, Latviešu literārā biedrība, Latviešu valoda, Lestene, Luterisms, Matīss Frīdrihs Vatsons, Pārvācošana, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Struteles pagasts, Tukuma apriņķis, Vācbaltieši, Vācu valoda, Vēsture.
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Etnogrāfija
Gadalaiki (dzejolis)
„Gadalaiki” ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Gadalaiki (dzejolis)
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Getingenes Universitāte
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Jelgava
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Krievijas Impērija
Kristijons Donelaitis
Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Kristijons Donelaitis
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Kurzemes guberņa
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latvieši
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu literārā biedrība
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu valoda
Lestene
Lestene ir ciems Tukuma novada Lestenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Lestene
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Luterisms
Matīss Frīdrihs Vatsons
Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Matīss Frīdrihs Vatsons
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Pārvācošana
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Struteles pagasts
Struteles pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Struteles pagasts
Tukuma apriņķis
Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Tukuma apriņķis
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Vācbaltieši
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Vācu valoda
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Skatīt Kārlis Frīdrihs Vatsons un Vēsture