Ātrāk nekā pārlūku!
62 attiecības: Alberts Kviesis, Dobeles apriņķis, Eduards Laursons, Edvins Magnuss, Fraternitas Lettica, Jaunsvirlaukas pagasts, Jānis Akuraters, Jānis Čakste, Jānis Palcmanis, Jānis Pauļuks (politiķis), Jānis Rubulis, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kārlis Skalbe, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Vēstnesis, Maskavas Valsts universitāte, Oto Nonācs, Pirmais pasaules karš, Rūdolfs Bēnuss, Sesavas pagasts, Studentu korporācijas, Tartu, Tautas padome, Tiesību zinātne, Ulmaņa 1. Ministru kabinets, Ulmaņa apvērsums, Viesturu pagasts, Vilis Siliņš, Voldemārs Zāmuēls, 1. Saeima, 1882. gads, 1890. gads, 1894. gads, 1906. gads, 1915. gads, 1917. gads, ..., 1918. gads, 1919. gads, 1924. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1934. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1944. gads, 2. Saeima, 3. Saeima, 4. Saeima. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Dobeles apriņķis
Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »
Edvins Magnuss
Edvins Magnuss (—) bija Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Edvins Magnuss · Redzēt vairāk »
Fraternitas Lettica
"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »
Jaunsvirlaukas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jaunsvirlaukas pagasts · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Pauļuks (politiķis)
Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jānis Pauļuks (politiķis) · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bēnuss
Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »
Sesavas pagasts
Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Sesavas pagasts · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Tartu · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 1. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Ulmaņa 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Viesturu pagasts
Viesturu pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Viesturu pagasts · Redzēt vairāk »
Vilis Siliņš
Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Vilis Siliņš · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
1. Saeima
Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1. Saeima · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1890. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 1944. gads · Redzēt vairāk »
2. Saeima
2.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 2. Saeima · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
4. Saeima
4.
Jaunums!!: Kārlis Pauļuks un 4. Saeima · Redzēt vairāk »
