Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Kārlis Zariņš (diplomāts) vs. Latviešu pagaidu nacionālā padome

Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Līdzības starp Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Jānis Seskis, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latvija, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas valsts pasludināšana, Pirmais pasaules karš, Rīga, Roberts Liepiņš, Sanktpēterburga, Tautas padome, Vācija.

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jānis Seskis un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Jānis Seskis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja

J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latvija · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latvijas valsts pasludināšana · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Pirmais pasaules karš · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Rīga · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīga · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Roberts Liepiņš · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Sanktpēterburga · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Tautas padome · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Kārlis Zariņš (diplomāts) un Vācija · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Kārlis Zariņš (diplomāts) ir 71 attiecības, bet Latviešu pagaidu nacionālā padome ir 105. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 6.25% = 11 / (71 + 105).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kārlis Zariņš (diplomāts) un Latviešu pagaidu nacionālā padome. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »