Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

LSDSP vēsture

Indekss LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.

Satura rādītājs

  1. 163 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Veckalns, Andrejs Višinskis, Ansis Buševics, Ansis Rudevics, Antante, Aprīļa pučs, Arodbiedrība, Arturs Alberings, Atmoda (laikraksts), Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Štutgarte, Šveice, Baltijas landesvērs, Beļģija, Berlīne, Bermontiāde, Bezdarbs, Boļševiki, Brisele, Bruno Kalniņš, Bunds (partija), Cīņa (avīze), Cēsis, Cēsu kaujas, Dānija, Emigrācija, Fēlikss Cielēns, Februāra revolūcija, Francijas Trešā republika, Frīdrihs Vesmanis, Fricis Menders, Fricis Roziņš, Industrializācija, Iskolats, Jaunā strāva, Jānis Aberbergs-Augškalns, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Dinevičs, Jānis Ozols-Zars, Jānis Pauļuks (politiķis), Jānis Višņa, Jūlijs Celms, Jūlijs Daniševskis, Jelgava, Kārlis Dēķens, Kārlis Kurševics, Kārlis Ozoliņš (deputāts), Kārlis Ulmanis, ... Izvērst indekss (113 vairāk) »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Skatīt LSDSP vēsture un Agrārā reforma Latvijā

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt LSDSP vēsture un Amerikas Savienotās Valstis

Andrejs Veckalns

Andrejs Veckalns (—) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt LSDSP vēsture un Andrejs Veckalns

Andrejs Višinskis

Andrejs Višinskis (dzimis, miris) bija padomju jurists, Maskavas Valsts universitātes rektors (1925—1928), PSRS ģenerālprokukors (1935—1939) Lielā terora laikā.

Skatīt LSDSP vēsture un Andrejs Višinskis

Ansis Buševics

Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

Skatīt LSDSP vēsture un Ansis Buševics

Ansis Rudevics

Ansis Rudevics (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Ansis Rudevics

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Skatīt LSDSP vēsture un Antante

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Aprīļa pučs

Arodbiedrība

Arodbiedrība ir organizācija, kurā ir apvienojušies darba ņēmēji, lai sasniegtu kopējus mērķus.

Skatīt LSDSP vēsture un Arodbiedrība

Arturs Alberings

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Arturs Alberings

Atmoda (laikraksts)

"Atmoda" bija iknedēļas laikraksts, kas iznāca Latvijā laika posmā no 1988.

Skatīt LSDSP vēsture un Atmoda (laikraksts)

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Skatīt LSDSP vēsture un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Štutgarte

Štutgarte (švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.

Skatīt LSDSP vēsture un Štutgarte

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Skatīt LSDSP vēsture un Šveice

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Skatīt LSDSP vēsture un Baltijas landesvērs

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt LSDSP vēsture un Beļģija

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Skatīt LSDSP vēsture un Berlīne

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Bermontiāde

Bezdarbs

CIP dati, 2006. gads Bezdarbs jeb precīzāk bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas rādītājiem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem — darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

Skatīt LSDSP vēsture un Bezdarbs

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Skatīt LSDSP vēsture un Boļševiki

Brisele

Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.

Skatīt LSDSP vēsture un Brisele

Bruno Kalniņš

Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.

Skatīt LSDSP vēsture un Bruno Kalniņš

Bunds (partija)

Bunds ( — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897.

Skatīt LSDSP vēsture un Bunds (partija)

Cīņa (avīze)

"Cīņa" bija avīze latviešu valodā, kas iznāca no 1904.

Skatīt LSDSP vēsture un Cīņa (avīze)

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt LSDSP vēsture un Cēsis

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt LSDSP vēsture un Cēsu kaujas

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt LSDSP vēsture un Dānija

Emigrācija

Emigrācija (— ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas valsts.

Skatīt LSDSP vēsture un Emigrācija

Fēlikss Cielēns

Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Fēlikss Cielēns

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt LSDSP vēsture un Februāra revolūcija

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Skatīt LSDSP vēsture un Francijas Trešā republika

Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt LSDSP vēsture un Frīdrihs Vesmanis

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.

Skatīt LSDSP vēsture un Fricis Menders

Fricis Roziņš

Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.

Skatīt LSDSP vēsture un Fricis Roziņš

Industrializācija

Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.

Skatīt LSDSP vēsture un Industrializācija

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt LSDSP vēsture un Iskolats

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.

Skatīt LSDSP vēsture un Jaunā strāva

Jānis Aberbergs-Augškalns

Jānis Aberbergs-Augškalns (1878—1941) bija latviešu pedagogs, vēsturnieks, izglītības un pašvaldību darbinieks, Rīgas pilsētas domnieks, sociāldemokrātijas teorētiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Aberbergs-Augškalns

Jānis Asars (rakstnieks)

Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Asars (rakstnieks)

Jānis Dinevičs

Jānis Dinevičs (dzimis Rīgā) ir Latvijas politiķis (LSDSP), bijušais Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Dinevičs

Jānis Ozols-Zars

Jānis Ozols (1878-1968), segvārds Zars, bija latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Ozols-Zars

Jānis Pauļuks (politiķis)

Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Pauļuks (politiķis)

Jānis Višņa

Jānis Eduards Višņa (—) bija Latvijas politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Jānis Višņa

Jūlijs Celms

Jūlijs Augusts Celms (—) bija Latvijas ekonomists un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Jūlijs Celms

Jūlijs Daniševskis

Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884—1938), segvārds Hermanis, bija latviešu marksists, publicists un profesionāls revolucionārs.

Skatīt LSDSP vēsture un Jūlijs Daniševskis

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt LSDSP vēsture un Jelgava

Kārlis Dēķens

Kārlis Dēķens (—) bija Latvijas pedagogs un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Kārlis Dēķens

Kārlis Kurševics

Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Kārlis Kurševics

Kārlis Ozoliņš (deputāts)

Kārlis Ozoliņš (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas politiķis un žurnālists.

Skatīt LSDSP vēsture un Kārlis Ozoliņš (deputāts)

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt LSDSP vēsture un Kārlis Ulmanis

Klāvs Lorencs

Klāvs Lorencs (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt LSDSP vēsture un Klāvs Lorencs

Koncentrācijas nometne

padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.

Skatīt LSDSP vēsture un Koncentrācijas nometne

Konstantīns Čakste

Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Skatīt LSDSP vēsture un Konstantīns Čakste

Korupcija

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret korupciju Korupcija (— ‘bojāšana, uzpirkšana’) ir dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos (savu vai tuvu cilvēku interesēs), kā arī amatpersonu pērkamība.

Skatīt LSDSP vēsture un Korupcija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt LSDSP vēsture un Krievijas Impērija

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt LSDSP vēsture un Krievijas PFSR

Kristaps Eliass

Kristaps Eliass (—) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Kristaps Eliass

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt LSDSP vēsture un Kurzeme

Labēja politika

Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.

Skatīt LSDSP vēsture un Labēja politika

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt LSDSP vēsture un Latgale

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvieši

Latviešu Demokrātiskā partija

Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.

Skatīt LSDSP vēsture un Latviešu Demokrātiskā partija

Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.

Skatīt LSDSP vēsture un Latviešu Nacionāldemokrātu partija

Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS) bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1903.

Skatīt LSDSP vēsture un Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Skatīt LSDSP vēsture un Latviešu zemnieku savienība

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Bruņotie spēki

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Centrālā padome

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Neatkarības partija

Latvijas Neatkarības partija jeb Latvijas Nacionālā neatkarības partija, dibināta kā Latvju neatkarības apvienība Rīgas sabiedrisko organizāciju pārstāvju sapulces laikā 1917.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Neatkarības partija

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija

Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikāņu partija

Latvijas Republikāņu partija (dibināta kā Latviešu republikāniskā partija) bija 1917.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Republikāņu partija

Latvijas Revolucionāro sociālistu partija

Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas Tautas fronte

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt LSDSP vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Skatīt LSDSP vēsture un Lāčplēša Kara ordenis

Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste bija suverēna valsts Eiropā no 1801.

Skatīt LSDSP vēsture un Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt LSDSP vēsture un Liepāja

Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)

Liepājas koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometnes tipa ieslodzījuma vieta Liepājas kara ostas teritorijā laikā no 1934.

Skatīt LSDSP vēsture un Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Skatīt LSDSP vēsture un Londona

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Skatīt LSDSP vēsture un Marģers Skujenieks

Marksisms

Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.

Skatīt LSDSP vēsture un Marksisms

Mazinieku partija

Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts. Mazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā.

Skatīt LSDSP vēsture un Mazinieku partija

Melluži

Melluži ir daļa no Jūrmalas pilsētas.

Skatīt LSDSP vēsture un Melluži

Nacionālais romantisms

Tautiskais jeb nacionālais romantisms ir stila novirziens Latvijā, ar folkloras tēliem atklāta laimīga tautas dzīve senatnē un tās slavinājums.

Skatīt LSDSP vēsture un Nacionālais romantisms

Nacionālisms

Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.

Skatīt LSDSP vēsture un Nacionālisms

Nikolajs Kalniņš

Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.

Skatīt LSDSP vēsture un Nikolajs Kalniņš

Normunds Beļskis

Normunds Beļskis (dzimis, Rīgā) ir latviešu rakstnieks, žurnālists, politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Normunds Beļskis

Opozīcija (politika)

Politikā termins opozīcija (no  — pretstats, iebildums) apzīmē cilvēku grupu, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai.

Skatīt LSDSP vēsture un Opozīcija (politika)

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt LSDSP vēsture un Otrais pasaules karš

Pašvaldība

Pašvaldība jeb municipalitāte ( — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde.

Skatīt LSDSP vēsture un Pašvaldība

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt LSDSP vēsture un Padomju Savienība

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Skatīt LSDSP vēsture un Padomju Savienības Komunistiskā partija

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt LSDSP vēsture un Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Lejiņš

Pauls Lejiņš (—) bija Latvijas politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Pauls Lejiņš

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Skatīt LSDSP vēsture un Pārkrievošana

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Skatīt LSDSP vēsture un Pēteris Stučka

Pēteris Ulpe

Pēteris Ulpe (—) bija Latvijas agronoms, politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Pēteris Ulpe

Pilsoniska sabiedrība

upright.

Skatīt LSDSP vēsture un Pilsoniska sabiedrība

Politiskā partija

Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

Skatīt LSDSP vēsture un Politiskā partija

Propaganda

Baltijas valstu okupācijai veltīts padomju propagandas plakāts Propaganda (no  — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai.

Skatīt LSDSP vēsture un Propaganda

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Rainis

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Rīdigers fon der Golcs

Rūdolfs Lindiņš

Rūdolfs Lindiņš (—) bija Latvijas politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Rūdolfs Lindiņš

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt LSDSP vēsture un Rīga

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Skatīt LSDSP vēsture un Rūpniecība

Reihstāgs (Veimāras Republika)

Reihstāgs bija Vācijas parlamenta apakšpalāta Veimāras Republikas laikā.

Skatīt LSDSP vēsture un Reihstāgs (Veimāras Republika)

Roberts Dukurs

Roberts Dukurs (—) bija Latvijas politiķis, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts un Latvijas darba ministrs no 1921.

Skatīt LSDSP vēsture un Roberts Dukurs

Roberts Lauris

Roberts Lauris (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Roberts Lauris

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt LSDSP vēsture un Saeima

Saeimas priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Skatīt LSDSP vēsture un Saeimas priekšsēdētājs

Sociāldemokrātija

roze kļuva par vienu no pazīstamākajiem sociāldemokrātu simboliem pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.

Skatīt LSDSP vēsture un Sociāldemokrātija

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Skatīt LSDSP vēsture un Sociālisms

Sociālistiskā Internacionāle

Sociālistiskā Internacionāle ir starptautiska politisko partiju apvienība, kas sastāv no demokrātisko sociālismu aizstāvošām partijām.

Skatīt LSDSP vēsture un Sociālistiskā Internacionāle

Stokholma

Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt LSDSP vēsture un Stokholma

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Strazdumuižas pamiers

Strādnieku šķira

Strādnieku šķira šķiru teorijā ir tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, īpaši, ja tas ir fizisks roku vai rūpnieciskais darbs.

Skatīt LSDSP vēsture un Strādnieku šķira

Streiks

dzelzceļa darbinieku streiks (1992) Streiks (no) ir darba ņēmēju un darba devēju interešu strīda risināšanas veids gadījumos, kad sarunu rezultātā nav bijis iespējams atrisināt strīdu, kas izpaužas kā uzņēmuma vai valsts iestāžu darbinieku brīvprātīga darba pilnīga vai daļēja pārtraukšana nolūkā panākt darba ņēmēju prasību izpildi.

Skatīt LSDSP vēsture un Streiks

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.

Skatīt LSDSP vēsture un Talsi

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt LSDSP vēsture un Tautas padome

Valdis Šteins

Valdis Šteins (dzimis) ir latviešu ģeogrāfs, pasniedzējs un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Valdis Šteins

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Skatīt LSDSP vēsture un Valka

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt LSDSP vēsture un Vācbaltieši

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt LSDSP vēsture un Vācijas Impērija

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Skatīt LSDSP vēsture un Vecrīga

Veimāra

Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.

Skatīt LSDSP vēsture un Veimāra

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Veimāras Republika

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt LSDSP vēsture un Ventspils

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt LSDSP vēsture un Vidzeme

Vilis Dermanis

Vilis Dermanis ( —) bija latviešu skolotājs, žurnālists, literatūrkritiķis un politiķis.

Skatīt LSDSP vēsture un Vilis Dermanis

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Skatīt LSDSP vēsture un Vladimirs Ļeņins

Voldemārs Bastjānis

Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.

Skatīt LSDSP vēsture un Voldemārs Bastjānis

Voldemārs Zāmuēls

Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;  —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Skatīt LSDSP vēsture un Voldemārs Zāmuēls

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt LSDSP vēsture un Zemgale

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un Ziemeļlatvijas brigāde

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt LSDSP vēsture un Zviedrija

1890. gadi

Pirmās telefona sakaru līnijas atklāšana ASV (1892). 1890.

Skatīt LSDSP vēsture un 1890. gadi

1893. gads

1893.

Skatīt LSDSP vēsture un 1893. gads

1899. gads

1899.

Skatīt LSDSP vēsture un 1899. gads

19. gadsimts

19.

Skatīt LSDSP vēsture un 19. gadsimts

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Skatīt LSDSP vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā

1905. gads

1905.

Skatīt LSDSP vēsture un 1905. gads

1906. gads

1906.

Skatīt LSDSP vēsture un 1906. gads

1907. gads

1907.

Skatīt LSDSP vēsture un 1907. gads

1909. gads

1909.

Skatīt LSDSP vēsture un 1909. gads

1912. gads

1912.

Skatīt LSDSP vēsture un 1912. gads

1914. gads

1914.

Skatīt LSDSP vēsture un 1914. gads

1917. gads

1917.

Skatīt LSDSP vēsture un 1917. gads

1919. gada Parīzes miera konference

"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.

Skatīt LSDSP vēsture un 1919. gada Parīzes miera konference

1923. gads

1923.

Skatīt LSDSP vēsture un 1923. gads

1926. gads

1926.

Skatīt LSDSP vēsture un 1926. gads

1934. gads

1934.

Skatīt LSDSP vēsture un 1934. gads

1942. gads

1942.

Skatīt LSDSP vēsture un 1942. gads

1943. gads

1943.

Skatīt LSDSP vēsture un 1943. gads

1945. gads

1945.

Skatīt LSDSP vēsture un 1945. gads

1955. gads

1955.

Skatīt LSDSP vēsture un 1955. gads

1989. gads

1989.

Skatīt LSDSP vēsture un 1989. gads

8. Daugavpils kājnieku pulks

8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.

Skatīt LSDSP vēsture un 8. Daugavpils kājnieku pulks

9. Rēzeknes kājnieku pulks

9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.

Skatīt LSDSP vēsture un 9. Rēzeknes kājnieku pulks

Zināms kā Izmainīt Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Sociāldemokrātija.

, Klāvs Lorencs, Koncentrācijas nometne, Konstantīns Čakste, Korupcija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kristaps Eliass, Kurzeme, Labēja politika, Latgale, Latvieši, Latviešu Demokrātiskā partija, Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Neatkarības partija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikāņu partija, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Tautas fronte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lāčplēša Kara ordenis, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste, Liepāja, Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935), Londona, Marģers Skujenieks, Marksisms, Mazinieku partija, Melluži, Nacionālais romantisms, Nacionālisms, Nikolajs Kalniņš, Normunds Beļskis, Opozīcija (politika), Otrais pasaules karš, Pašvaldība, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pauls Kalniņš (politiķis), Pauls Lejiņš, Pārkrievošana, Pēteris Stučka, Pēteris Ulpe, Pilsoniska sabiedrība, Politiskā partija, Propaganda, Rainis, Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs Lindiņš, Rīga, Rūpniecība, Reihstāgs (Veimāras Republika), Roberts Dukurs, Roberts Lauris, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Sociāldemokrātija, Sociālisms, Sociālistiskā Internacionāle, Stokholma, Strazdumuižas pamiers, Strādnieku šķira, Streiks, Talsi, Tautas padome, Valdis Šteins, Valka, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vecrīga, Veimāra, Veimāras Republika, Ventspils, Vidzeme, Vilis Dermanis, Vladimirs Ļeņins, Voldemārs Bastjānis, Voldemārs Zāmuēls, Zemgale, Ziemeļlatvijas brigāde, Zviedrija, 1890. gadi, 1893. gads, 1899. gads, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1905. gads, 1906. gads, 1907. gads, 1909. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1919. gada Parīzes miera konference, 1923. gads, 1926. gads, 1934. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1955. gads, 1989. gads, 8. Daugavpils kājnieku pulks, 9. Rēzeknes kājnieku pulks.