Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana

Latviešu pagaidu nacionālā padome vs. Latvijas valsts pasludināšana

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Līdzības starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana ir 14 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ādolfs Šilde, Brestļitovskas miera līgums, Jānis Akuraters, Jānis Čakste, Jānis Zālītis, Kurzeme, Latgale, Marģers Skujenieks, Oto Nonācs, Sanktpēterburga, Tautas padome, Vidzeme, Zigfrīds Anna Meierovics, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi.

Ādolfs Šilde

Ādolfs Šilde (1907—1990) bija latviešu publicists, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ādolfs Šilde · Latvijas valsts pasludināšana un Ādolfs Šilde · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Brestļitovskas miera līgums un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jānis Akuraters un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Akuraters un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jānis Čakste un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Čakste un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jānis Zālītis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Zālītis un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Kurzeme un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kurzeme un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Latgale un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Latgale un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Marģers Skujenieks · Latvijas valsts pasludināšana un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oto Nonācs · Latvijas valsts pasludināšana un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Sanktpēterburga · Latvijas valsts pasludināšana un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tautas padome · Latvijas valsts pasludināšana un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzeme · Latvijas valsts pasludināšana un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics · Latvijas valsts pasludināšana un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918.

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi un Latviešu pagaidu nacionālā padome · 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana

Latviešu pagaidu nacionālā padome ir 105 attiecības, bet Latvijas valsts pasludināšana ir 61. Tā kā viņi ir kopīgs 14, Jaccard indekss ir 8.43% = 14 / (105 + 61).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »