Satura rādītājs
105 attiecības: Amerikas Latviešu apvienība, Antante, Antss Pīps, Arnolds Endziņš, Arturs Kroders, Arveds Bergs, Augusts Kalniņš, Ādolfs Šilde, Ādolfs Klīve, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Daugavas Vanagi, Daugavpils apriņķis, Dāvids Rudzītis, De facto, Demokrātiskais bloks, Eduards Laursons, Eiropas Latviešu apvienība, Februāra revolūcija, Fricis Roziņš, Fricis Vītoliņš (žurnālists), Igaunijas Zemes padome, Iskolats, Jānis Akuraters, Jānis Čakste, Jānis Celms, Jānis Goldmanis, Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Lavenieks, Jānis Palcmanis, Jānis Rubulis, Jānis Seskis, Jānis Vinters (politiķis), Jānis Zālītis, Jāzeps Rancāns, Jūlija kalendārs, Jēkabs Ķulītis, Juris Pabērzs, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kompjeņas pamiers (1918), Krievija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Kristaps Bahmanis, Kurzeme, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, ... Izvērst indekss (55 vairāk) »
Amerikas Latviešu apvienība
Amerikas Latviešu apvienība (saīs. ALA) ir 1951.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Amerikas Latviešu apvienība
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Antante
Antss Pīps
Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Antss Pīps
Arnolds Endziņš
Latviešu Nacionālās Padomes sēde Eslingenā. Pa kreisi sēž Arnolds Endziņš un Erdmane-Endziņa Arnolds Endziņš bija latviešu skolotājs, tautskolu inspektors.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arnolds Endziņš
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arturs Kroders
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Arveds Bergs
Augusts Kalniņš
Augusts Kalniņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Augusts Kalniņš
Ādolfs Šilde
Ādolfs Šilde (1907—1990) bija latviešu publicists, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ādolfs Šilde
Ādolfs Klīve
Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ādolfs Klīve
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Boļševiki
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Brestļitovskas miera līgums
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Daugava
Daugavas Vanagi
Organizācijas logo Daugavas Vanagi (DV) ir trimdas latviešu organizācija.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Daugavas Vanagi
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Daugavpils apriņķis
Dāvids Rudzītis
Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Dāvids Rudzītis
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un De facto
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Demokrātiskais bloks
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Eduards Laursons
Eiropas Latviešu apvienība
Eiropas Latviešu apvienība (saīsinājumā: ELA) ir ārpus Latvijas Republikas reģistrētu Eiropas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstisko organizāciju apvienība.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Eiropas Latviešu apvienība
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Februāra revolūcija
Fricis Roziņš
Fricis Roziņš, pazīstams arī kā Fricis Roziņš-Āzis (1870—1919), bija latviešu marksists un revolucionārs, viens no Latvijas Komunistiskās partijas pamatlicējiem, sociāldemokrātiskās literatūras izdevējs un feļetonists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Fricis Roziņš
Fricis Vītoliņš (žurnālists)
Fricis Vītoliņš (1894—1918) bija latviešu žurnālists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Fricis Vītoliņš (žurnālists)
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Igaunijas Zemes padome
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Iskolats
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Akuraters
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Čakste
Jānis Celms
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Celms
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Goldmanis
Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Lavenieks
Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Lavenieks
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Palcmanis
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Rubulis
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Seskis
Jānis Vinters (politiķis)
Jānis Vinters (dzimis, miris) bija latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Vinters (politiķis)
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jānis Zālītis
Jāzeps Rancāns
Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jāzeps Rancāns
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jūlija kalendārs
Jēkabs Ķulītis
Jēkabs Ķulītis jeb Jēkabs Ķullīts (—) bija latviešu luterāņu mācītājs, prāvests.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Jēkabs Ķulītis
Juris Pabērzs
Juris Pabērzs (arī Jurs Pabēržs; —) bija Latvijas jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un literāts.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Juris Pabērzs
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kārlis Pauļuks
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kārlis Skalbe
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kompjeņas pamiers (1918)
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Krievija
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Kristaps Bahmanis
Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kristaps Bahmanis
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzeme
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Kurzemes Zemes padome
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latgale
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latgales Zemes padome
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), līdz 1972.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
Latviešu Demokrātiskā partija
Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu Demokrātiskā partija
Latviešu nacionālā apvienība Kanādā
Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) ir 1950.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu nacionālā apvienība Kanādā
Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu zemnieku savienība
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvija
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas autonomijas idejas
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Centrālā padome
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, arī Latvijas Radikāldemokrātu partija, bija viena no Latvijas politiskajām partijām, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Radikāldemokrātiskā partija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvju kareivju nacionālā savienība
Lizergīnskābes dietilamīds
Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Lizergīnskābes dietilamīds
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un LSDSP vēsture
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ludzas apriņķis
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Marģers Skujenieks
Mārtiņš Antons
Mārtiņš Antons (1888—1941) bija advokāts un politiķis.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Mārtiņš Antons
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oberosts
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oktobra revolūcija
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Operācija "Dūres sitiens"
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oto Nonācs
Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Pēteris Dardzāns
Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pēteris Dardzāns
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pēteris Zālīte
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pirmais pasaules karš
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīga
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīgas operācija
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rēzeknes apriņķis
Roberts Liepiņš
Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Roberts Liepiņš
Roberts Osis
Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Roberts Osis
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Sanktpēterburga
Satversmes sapulces vēlēšanas
Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Satversmes sapulces vēlēšanas
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tautas padome
Tenisons
Tenisons var būt.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tenisons
Valdemārs Lambergs
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners Valdemārs Lambergs, arī Voldemārs Lambergs (1905-1973), bija latviešu jurists un žurnālists.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Valdemārs Lambergs
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Valka
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācija
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācijas Impērija
Velta Vintera
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Velta Vintera (dzimusi, mirusi) bija Latviešu Nacionālās Padomes prezidija locekle (1948—1951).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Velta Vintera
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzeme
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vilis Hāzners
Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Hāzners
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Janums
Vilis Siliņš
Vilis Siliņš (1874—1935) bija latviešu zemnieku kooperācijas kustības darbinieks, Kurzemes Zemes sapulces un Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917).
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vilis Siliņš
Vircburga
Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vircburga
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vitebskas guberņa
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vladislavs Rubulis
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Voldemārs Zāmuēls
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Skatīt Latviešu pagaidu nacionālā padome un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi
1918.
Zināms kā LPNP, Latviešu Nacionālā Padome, Latvijas Nacionālā Padome.