Satura rādītājs
231 attiecības: Ako, Alfons Pastors, Alksnis (uzvārds), Andersons, Andrejs Veckalns, Andris Andreiko, Anna (personvārds), Anno, Ansons, Arājs (uzvārds), Artūrs (personvārds), Arvīds Deģis, Aso, Atis Kronvalds, Avens (uzvārds), Šlesers, Šmits, Šterns, Šulcs, Švarcs, Švēde, Ķēniņš, Ķeizars, Ķesteris, Ādamsons, Bajārs, Balodis (uzvārds), Balti, Baltijas Vēstnesis, Barons (nozīmju atdalīšana), Bauers, Bērtulsons, Bērziņš, Beķeris, Bergs, Birkavs, Bisenieks, Blūmentāls, Brauns, Brāļu draudze, Brūveris, Briedis (uzvārds), Broks, Bušs, Bulis, Burhards Sosārs, Celmiņš, Celms (uzvārds), Dabrelis, Dainis Porgants, ... Izvērst indekss (181 vairāk) »
- Latviešu uzvārdi
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ako
Alfons Pastors
Alfons Pastors (—) bija latgaliešu izcelsmes Latvijas politiķis un garīdznieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Alfons Pastors
Alksnis (uzvārds)
Alksnis (sieviešu dzimtē Alksne) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Alksnis (uzvārds)
Andersons
Andersons ("Andreja dēls", no personvārda Andrejs; sieviešu dzimtē Andersone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Andersons
Andrejs Veckalns
Andrejs Veckalns (—) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latviešu personvārdi un Andrejs Veckalns
Andris Andreiko
Andris Andreiko (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu dambretists, trīskārtējs pasaules čempions starptautiskajā dambretē.
Skatīt Latviešu personvārdi un Andris Andreiko
Anna (personvārds)
Jaunavas Marijas māti. Gleznas autors: Dante Gabriels Roseti Anna ir grieķu izcelsmes sievietes vārds, kas cēlies no vārda Hanna.
Skatīt Latviešu personvārdi un Anna (personvārds)
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Anno
Ansons
Ansons ("Anša dēls", no personvārda Ansis; sieviešu dzimtē Ansone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ansons
Arājs (uzvārds)
Arājs (sieviešu dzimtē Arāja) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Arājs (uzvārds)
Artūrs (personvārds)
Artūrs vai Arturs ir populārs vīriešu personvārds, īsais variants latviski Artis.
Skatīt Latviešu personvārdi un Artūrs (personvārds)
Arvīds Deģis
Arvīds Deģis (dzimis 1972. gada 9. aprīlī Tukumā) ir latviešu literāts, publicists un publiskā sektora darbinieks, pasākumu moderators un mediators.
Skatīt Latviešu personvārdi un Arvīds Deģis
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Skatīt Latviešu personvārdi un Aso
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Atis Kronvalds
Avens (uzvārds)
Avens (sieviešu dzimtē Avena) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Avens (uzvārds)
Šlesers
Šlesers var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Šlesers
Šmits
Šmits (no Schmied — 'kalējs'; sieviešu dzimtē Šmite vai Šmita) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Šmits
Šterns
Šterns ( — 'zvaigzne'; sieviešu dzimtē Šterna) ir vācu/jidiša cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Šterns
Šulcs
Šulcs (— 'vagars', 'ciema vecākais'; sieviešu dzimtē Šulca) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Šulcs
Švarcs
Švarcs (— 'melnais'; sieviešu dzimtē Švarca) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Švarcs
Švēde
Švēde (— 'zviedrs') ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Švēde
Ķēniņš
Ķēniņš var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ķēniņš
Ķeizars
Ķeizars (no, kas savukārt no) ir impērijā valdoša monarha tituls, sieviešu dzimtē ķeizariene.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ķeizars
Ķesteris
Ķesteris var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ķesteris
Ādamsons
Ādamsons ("Ādama dēls", no personvārda Ādams; sieviešu dzimtē Ādamsone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ādamsons
Bajārs
Krievijas caristes bajāri 16.—17. gadsimtā Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (баяры, бояри, bajorai), Maskavijā (боярин), Moldovā un Valahijā (boier).
Skatīt Latviešu personvārdi un Bajārs
Balodis (uzvārds)
Balodis (sieviešu dzimtē Balode) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Balodis (uzvārds)
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Latviešu personvārdi un Balti
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Baltijas Vēstnesis
Barons (nozīmju atdalīšana)
Barons var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Barons (nozīmju atdalīšana)
Bauers
Bauers (— 'zemnieks'; sieviešu dzimtē Bauere) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bauers
Bērtulsons
Bērtulsons ("Bērtuļa dēls", no personvārda Bērtulis; sieviešu dzimtē Bērtulsone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bērtulsons
Bērziņš
Bērziņš (sieviešu dzimtē Bērziņa) ir visizplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bērziņš
Beķeris
Beķeris var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Beķeris
Bergs
Bergs (vācu, nīderlandiešu un — 'kalns'; sieviešu dzimtē Berga) ir ģermāņu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Berjs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bergs
Birkavs
Birkavs var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Birkavs
Bisenieks
Bisenieks (sieviešu dzimtē Biseniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no bisenieka amata nosaukuma — "brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt bisi, par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu".
Skatīt Latviešu personvārdi un Bisenieks
Blūmentāls
Blūmentāls (no Blumen — 'ziedi', 'puķes' un Thal — '(ie)leja'; sieviešu dzimtē Blūmentāla) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Blūmentāls
Brauns
Brauns (sieviešu dzimtē Brauna) ir izplatīts angļu/vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Brauns
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Skatīt Latviešu personvārdi un Brāļu draudze
Brūveris
Brūveris var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Brūveris
Briedis (uzvārds)
Briedis (sieviešu dzimtē Briede) ir latviešu un lietuviešu (no — 'alnis'; sieviešu dzimtē Briedīte (Briedytė; ja neprecējusies) vai Briediene (Briedienė; ja precējusies)) cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Briedis (uzvārds)
Broks
Broks (sieviešu dzimtē Broka) ir ģermāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Broks
Bušs
Bušs (no — 'krūms'; sieviešu dzimtē Buša) ir anglosakšu cilmes uzvārds, kas vēsturiski sastopams arī Latvijā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bušs
Bulis
Bulis (sieviešu dzimtē Bule) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.
Skatīt Latviešu personvārdi un Bulis
Burhards Sosārs
Burhards Sosārs Burhards Sosārs (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Burhards Sosārs
Celmiņš
Celmiņš (sieviešu dzimtē Celmiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „celms” pamazināmās formas.
Skatīt Latviešu personvārdi un Celmiņš
Celms (uzvārds)
Celms (sieviešu dzimtē Celma; pamazināmajā formā Celmiņš) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Celms (uzvārds)
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Skatīt Latviešu personvārdi un Dabrelis
Dainis Porgants
Dainis Porgants (dzimis) ir latviešu aktieris, komiķis un televīzijas raidījumu vadītājs, arī dziedātājs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Dainis Porgants
Defise
Defise (cēlies no — ‘dalīšana’) jeb savienojuma zīme ir pieturzīme, tā ir svītriņa, kas īsāka par domuzīmi.
Skatīt Latviešu personvārdi un Defise
Dombrovskis
Dombrovskis (no dąb — 'ozols' vai dąbrowa — 'ozolājs'; sieviešu dzimtē Dombrovska (Dąbrowska)) ir poļu cilmes uzvārds, kas izplatīts arī Latvijā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Dombrovskis
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Latviešu personvārdi un Drivinalds
Dvēseļu revīzijas
Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Dvēseļu revīzijas
Dzimšanas diena
Dzimšanas dienas kūka ar svecītēm Dzimšanas diena jeb jubileja ir diena, kad tiek svinēta konkrēta cilvēka piedzimšana.
Skatīt Latviešu personvārdi un Dzimšanas diena
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Latviešu personvārdi un Dzimtbūšana
Edmunds Jurēvics
Edmunds Jurēvics (dzimis Tukumā) ir latviešu politiķis, pārstāv partiju "Vienotība".
Skatīt Latviešu personvārdi un Edmunds Jurēvics
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Eduards Veidenbaums
Eihe
Eihe var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Eihe
Eiropas tautas
Eiropas valstu galvenās valodas Eiropas tautas ir dažādas etniskās grupas, kas dzīvo Eiropā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Eiropas tautas
Ernests Blese
Ernests Blese (1892—1964) bija latviešu valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928—1944), Germersheimas Universitātes profesors (1947—1964).
Skatīt Latviešu personvārdi un Ernests Blese
Fišers
Fišers (— 'zvejnieks'; sieviešu dzimtē Fišere) ir ģermāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Fišers
Freidenfelds
Freidenfelds (sieviešu dzimtē Freidenfelde) ir vācu izcelsmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Freidenfelds
Fridrihsons
Fridrihsons ("Frīdriha dēls", no personvārda Frīdrihs; sieviešu dzimtē Fridrihsone) ir latviešu uzvārds, variants: Frīdrihsons.
Skatīt Latviešu personvārdi un Fridrihsons
Gailītis
Gailītis (sieviešu dzimtē Gailīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „gailis” pamazināmās formas.
Skatīt Latviešu personvārdi un Gailītis
Gailis
Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.
Skatīt Latviešu personvārdi un Gailis
Galotne (valodniecība)
Galotne jeb fleksija (no — ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.
Skatīt Latviešu personvārdi un Galotne (valodniecība)
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Georgs Mancelis
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Skatīt Latviešu personvārdi un Gothards Frīdrihs Stenders
Grīnblats
Grīnblats (— 'Zaļlapa'; sieviešu dzimtē Grīnblate) ir ebreju izcelsmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Grīnblats
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Skatīt Latviešu personvārdi un Gulbji
Gunārs Meijers
Gunārs Meijers (1958—2021) bija latviešu mūziķis, kurš sacerēja dziesmas šlāgermūzikas, romanču un balāžu stilā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Gunārs Meijers
Hiršs
Hiršs ( — 'briedis'; sieviešu dzimtē Hirša) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Hiršs
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ikskili
Ilmārs Mežs
Ilmārs Mežs (dzimis 1965. gadā Rīgā) ir latviešu cilvēkģeogrāfs, demogrāfs un vēsturnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ilmārs Mežs
Imants (personvārds)
Imants ir līvu izcelsmes latviešu personvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Imants (personvārds)
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Latviešu personvārdi un Indriķa hronika
Indriksons
Indriksons ("Indriķa dēls", no personvārda Indriķis; sieviešu dzimtē Indriksone) ir latviešu uzvārds, variants Heinrihsons.
Skatīt Latviešu personvārdi un Indriksons
Isajs Rozenfelds
Isajs Rozenfelds (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes igauņu, vēlāk padomju, šahists un šaha problēmists.
Skatīt Latviešu personvārdi un Isajs Rozenfelds
Ivanovs
Ivanovs (krievu un; sieviešu dzimtē Ivanova (Ивано́ва)) ir izplatīts krievu vai bulgāru cilmes uzvārds, otrs izplatītākais uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš).
Skatīt Latviešu personvārdi un Ivanovs
Jankovskis
Jankovskis (sieviešu dzimtē Jankovska (Jankowska)) ir poļu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jankovskis
Jansons
Jansons ("Jāņa dēls", no personvārda Jānis; sieviešu dzimtē Jansone) ir latviešu uzvārds, piektais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš).
Skatīt Latviešu personvārdi un Jansons
Jānis
Jānis ir izplatīts latviešu personvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jānis
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jānis Šteinhauers
Jānis Birks
Jānis Birks (dzimis Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jānis Birks
Jēkabsons
Jēkabsons (no personvārda Jēkabs un — 'dēls'; sieviešu dzimtē Jēkabsone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jēkabsons
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Latviešu personvārdi un Jersika (valsts)
Johansons
Johansons ("Johana dēls", no personvārda Johans; sieviešu dzimtē Johansone) ir latviešu uzvārds, variants: Juhansons (Juhansone).
Skatīt Latviešu personvārdi un Johansons
Juris Baldunčiks
Juris Baldunčiks (dzimis 1950. gada 29. novembrī Jēkabpilī, miris 2022. gada 27. jūlijā Rīgā) bija latviešu valodnieks (letonists un anglists), terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Juris Baldunčiks
Kairīši (Svariņu pagasts)
Kairīši ir ciems Svariņu pagastā, Dagdas novadā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kairīši (Svariņu pagasts)
Kairišs
Kairišs (sieviešu dzimtē Kairiša) ir latgaliešu cilmes uzvārds, kas zināms kopš 17.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kairišs
Kalējs (uzvārds)
Kalējs (sieviešu dzimtē Kalēja) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kalējs (uzvārds)
Kalniņš
Kalniņš (sieviešu dzimtē Kalniņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, trešais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš un Ivanovs).
Skatīt Latviešu personvārdi un Kalniņš
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kalns
Kalvišs
Kalvišs ir sens latgaliešu cilmes uzvārds, kas sastopams kopš 16.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kalvišs
Kantors
Kantors (no — 'dziedātājs') var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kantors
Karlsons
Karlsons ("Kārļa dēls", no personvārda Kārlis; sieviešu dzimtē Karlsone) ir latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Karlsons
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kaupo
Kārlis (personvārds)
Kārlis ir vīriešu vārds, kas savu popularitāti ieguvis no franku ķēniņa Kārļa Lielā vārda.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kārlis (personvārds)
Kirhenšteins
Kirhenšteins var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kirhenšteins
Klāvs Siliņš
Klāvs Siliņš (1904—1984) bija latviešu ģenealogs, latviešu personvārdu un Latvijas meliorācijas vēstures pētnieks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Klāvs Siliņš
Kokins
Kokins (sieviešu dzimtē Kokina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kokins
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Latviešu personvārdi un Koknese
Kovaļevskis
Kovaļevskis var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kovaļevskis
Kozlovskis
Kozlovskis (sieviešu dzimtē Kozlovska (Kozlowska)) ir poļu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kozlovskis
Krīgers
Krīgers ( — 'karavīrs', no Krieg — 'karš'; sieviešu dzimtē Krīgere) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Krīgers
Krieviņš (uzvārds)
Krieviņš (sieviešu dzimtē Krieviņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Krieviņš (uzvārds)
Krievs (uzvārds)
Krievs (sieviešu dzimtē Krieva; pamazināmajā formā Krieviņš) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Krievs (uzvārds)
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kristofs Harders
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kurzeme
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Latviešu personvārdi un Kurzemes guberņa
Laizāns
Laizāns (sieviešu dzimtē Laizāne) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.
Skatīt Latviešu personvārdi un Laizāns
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Latviešu personvārdi un Latīņu valoda
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latgale
Latkovskis
Latkovskis (sieviešu dzimtē Latkovska (Latkowska)) ir poļu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latkovskis
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latviešu Avīzes
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latviešu valoda
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Latviešu personvārdi un Latvijas Vēstnesis
Lazovskis
Lazovskis var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Lazovskis
Lācis (uzvārds)
Lācis (sieviešu dzimtē Lāce) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Lācis (uzvārds)
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Lībieši
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Skatīt Latviešu personvārdi un Līveni
Leitāns
Leitāns (sieviešu dzimtē Leitāne) ir sens latgaliešu cilmes uzvārds kopš 16.
Skatīt Latviešu personvārdi un Leitāns
Leitis
Leitis var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Leitis
Leja (uzvārds)
Leja ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Leja (uzvārds)
Lejiņš
Lejiņš (sieviešu dzimtē Lejiņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Lejiņš
Lejnieks
Lejnieks (sieviešu dzimtē Lejniece) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Lejnieks
Liepa (uzvārds)
Liepa (pamazināmajā formā Liepiņa; sieviešu dzimtē Liepaite (Liepaitė; ja neprecējusies) vai Liepiene (Liepienė; ja precējusies)) ir latviešu/lietuviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Liepa (uzvārds)
Liepiņš
Liepiņš (sieviešu dzimtē Liepiņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, septītais vai astotais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols).
Skatīt Latviešu personvārdi un Liepiņš
Linde
Linde, vēsturiski Lindes muiža, ir ciems Zemgalē, Ogres novada Birzgales pagastā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Linde
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Latviešu personvārdi un Livonijas Konfederācija
Ločmelis
Ločmelis (sieviešu dzimtē Ločmele) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ločmelis
Logins
Logins (sieviešu dzimtē Logina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.
Skatīt Latviešu personvārdi un Logins
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Luterisms
Malnačs
Malnačs ir sens latgaliešu cilmes uzvārds, kas sastopams kopš 16.
Skatīt Latviešu personvārdi un Malnačs
Martinsons
Martinsons ("Mārtiņa dēls", no personvārda Mārtiņš; sieviešu dzimtē Martinsone) ir latviešu uzvārds, variants: Mārtiņsons.
Skatīt Latviešu personvārdi un Martinsons
Mārtiņš Bondars
Mārtiņš Bondars (dzimis) ir latviešu finansists un politiķis, bijušais profesionālais basketbolists.
Skatīt Latviešu personvārdi un Mārtiņš Bondars
Mednis (uzvārds)
Mednis (sieviešu dzimtē Medne) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Mednis (uzvārds)
Melderis
Melderis (— 'dzirnavnieks'; sieviešu dzimtē Meldere) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Melderis
Meluks
Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.
Skatīt Latviešu personvārdi un Meluks
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Skatīt Latviešu personvārdi un Miķeļi
Mierkalns
Mierkalns ir ciems Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Mierkalns
Millers
Millers ( — 'dzirnavnieks'; sieviešu dzimtē Millere) ir izplatīts ģermāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Millers
Morozovs
Morozovs (no моро́з — 'sals'; sieviešu dzimtē Morozova (Моро́зова) ir devītais biežākais uzvārds Krievijā (aiz Smirnovs, Ivanovs, Kuzņecovs, Sokolovs, Popovs, Ļebedevs, Kozlovs, Novikovs). Cilvēki ar šādu uzvārdu.
Skatīt Latviešu personvārdi un Morozovs
Mucenieks
Mucenieks var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Mucenieks
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Latviešu personvārdi un Muiža
Muižnieks
Muižnieks (sieviešu dzimtē Muižniece) var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Muižnieks
Neilands
Neilands (no Neu — 'jauns' un Land — 'zeme'; sieviešu dzimtē Neilande) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Neilands
Oļģerts Altbergs
Oļģerts Altbergs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu basketbolists un treneris.
Skatīt Latviešu personvārdi un Oļģerts Altbergs
Ojārs Bušs
Ojārs Bušs (1944—2017) bija latviešu valodnieks, dr.
Skatīt Latviešu personvārdi un Ojārs Bušs
Olivers (personvārds)
Olivers ir populārs vīriešu personvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Olivers (personvārds)
Oto Zanders
Oto Zanders (dzimis, miris) bija vācu filmu, teātra un balss aktieris.
Skatīt Latviešu personvārdi un Oto Zanders
Ozoliņš
Ozoliņš (sieviešu dzimtē Ozoliņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, ceturtais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš).
Skatīt Latviešu personvārdi un Ozoliņš
Ozols (uzvārds)
Ozols (sieviešu dzimtē Ozola) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, sestais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons).
Skatīt Latviešu personvārdi un Ozols (uzvārds)
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Skatīt Latviešu personvārdi un Parastā apse
Pauļuks
Pauļuks (sieviešu dzimtē Pauļuka) ir lietuviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Pauļuks
Pērļupe
Pērļupe var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Pērļupe
Pētersons
Pētersons ("Pētera dēls", no personvārda Pēteris; sieviešu dzimtē Pētersone) ir bieži izplatīts latviešu uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Pētersons
Personvārds
Personvārds ir antroponīms, ko lieto kādas personas apzīmēšanai.
Skatīt Latviešu personvārdi un Personvārds
Piterāns
Piterāns ir sens latgaliešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Piterāns
Podnieks
Podnieks (sieviešu dzimtē Podniece) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Podnieks
Polis
Polis var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Polis
Priede (uzvārds)
Priede (pamazināmajā formā Priedīte) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Priede (uzvārds)
PSRS Zinātņu akadēmija
PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.
Skatīt Latviešu personvārdi un PSRS Zinātņu akadēmija
Pudāns
Pudāns ir sens latgaliešu cilmes uzvārds, kas sastopams kopš 16.
Skatīt Latviešu personvārdi un Pudāns
Punculs
Punculs ir sens latgaliešu cilmes uzvārds, kas sastopams kopš 16.
Skatīt Latviešu personvārdi un Punculs
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rameka
Raudseps
Raudseps (no raud — 'dzelzs' un sepp — 'kalējs'; sieviešu dzimtē Raudsepa) ir igauņu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Raudseps
Rūdolfs Šulcs
Rūdolfs Šulcs (Rudolf Schulz; 1807-1866) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists, laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) vadītājs (1854-1864).
Skatīt Latviešu personvārdi un Rūdolfs Šulcs
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rūdolfs Blaumanis
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rūsiņš
Renārs Birkentāls
Renārs Birkentāls (dzimis Talsos) ir latviešu biatlonists.
Skatīt Latviešu personvārdi un Renārs Birkentāls
Roberts (personvārds)
Roberts ir populārs vīriešu personvārds, īsais variants latviski Robis.
Skatīt Latviešu personvārdi un Roberts (personvārds)
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Latviešu personvārdi un Romas Katoļu baznīca
Rozentāls
Rozentāls (no Rosen — 'rozes' un Thal — '(ie)leja'; sieviešu dzimtē Rozentāle) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rozentāls
Rubene
Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rubene
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Rubenis
Sakss
Sakss var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sakss
Sējējs
Sējējs var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sējējs
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sēlija
Siliņš
Siliņš (sieviešu dzimtē Siliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Siliņš
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sils
Sofija (personvārds)
Sofija (no (sofia) — 'gudrība') ir grieķu cilmes sieviešu personvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sofija (personvārds)
Stārasts
Stārasts (— "vecākais") bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vidēja ranga dižciltīgais, kurš valdnieka vārdā pārvaldīja pilsnovadu jeb stārastiju.
Skatīt Latviešu personvārdi un Stārasts
Strods
Strods (sieviešu dzimtē Strode) ir izplatīts latgaliešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „strods” ar nozīmi 'strazds'.
Skatīt Latviešu personvārdi un Strods
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Sunākste
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Latviešu personvārdi un Tālivaldis
Tenisons
Tenisons var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Tenisons
Teodors Švāns
Teodors Švāns (1810. gada 7. decembris—1882. gada 11. janvāris) bija vācu ārsts un fiziologs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Teodors Švāns
Tretjakovs
Tretjakovs (no personvārda Tretjaks (Третья́к); sieviešu dzimtē Tretjakova (Третьяко́ва) ir krievu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu.
Skatīt Latviešu personvārdi un Tretjakovs
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Skatīt Latviešu personvārdi un Tvnet.lv
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Skatīt Latviešu personvārdi un Uldevene
Uldis
Uldis ir līvu izcelsmes latviešu personvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Uldis
Uzvārds
Uzvārds (meitas uzvārds — sievietes uzvārds pirms laulībām) ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai.
Skatīt Latviešu personvārdi un Uzvārds
Vagars
Vagars (no — 'pagasta vecākais') bija.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vagars
Vahters
Vahters vai Vehters ir dižciltīgs vācu un angļu izcelsmes uzvārds, kas radies no vācu valodas vārda "wächt" (sargāt, aizstāvēt), kas arī ir radniecīgs ar angļu valodas vārdu "watch" (skatīties, raudzīties, uzraudzīt, vērot, sargāt) (no proto ģermāņu valodas "wahtwō" - sargāt, pieskatīt, turēt ar līkumu).
Skatīt Latviešu personvārdi un Vahters
Vaivads
Vaivads var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vaivads
Vanags
Vanags var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vanags
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Skatīt Latviešu personvārdi un Varibuls
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Skatīt Latviešu personvārdi un Varidotis
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Latviešu personvārdi un Vācbaltieši
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vācieši
Vārda diena
Vārda diena ir diena, kad tiek svinēta kādas personas kalendārā ierakstītā vārda diena.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vārda diena
Vītols (uzvārds)
Vītols (sieviešu dzimtē Vītola; pamazināmajā formā Vītoliņš) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vītols (uzvārds)
Vēbers
Vēbers (no, audējs), sieviešu dzimtē Vēbere, var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vēbers
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vējš
Veide
Veide var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Veide
Veinbergs
Veinbergs var būt.
Skatīt Latviešu personvārdi un Veinbergs
Veisbergs
Veisbergs (/Weißberg, no Weiss/Weiß — 'balts' un Berg — 'kalns', sieviešu dzimtē Veisberga) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Veisbergs
Veiss
Veiss (Weis(s) — 'balts' vai 'zināt'; sieviešu dzimtē Veisa) ir vācu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Veiss
Velta Staltmane
Velta Marija Staltmane (1926—2010) bija latviešu valodniece, filoloģijas zinātņu LZA goda doktore (1993), latviešu personvārdu pētniece.
Skatīt Latviešu personvārdi un Velta Staltmane
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vesiķis
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vetseke
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vidzeme
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vidzemes guberņa
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Skatīt Latviešu personvārdi un Viestards
Viesturs Liepkalns
Viesturs Liepkalns (dzimis Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis.
Skatīt Latviešu personvārdi un Viesturs Liepkalns
Vievaldis
Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vievaldis
Vilks (uzvārds)
Vilks (sieviešu dzimtē Vilka) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vilks (uzvārds)
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Latviešu personvārdi un Visvaldis
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Latviešu personvārdi un Vitebskas guberņa
Volfs
Volfs (angļu un — 'vilks'; sieviešu dzimtē Volfa) ir ģermāņu cilmes uzvārds.
Skatīt Latviešu personvārdi un Volfs
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latviešu personvārdi un Zemgale
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Latviešu personvārdi un Zviedri
14. gadsimts
14.
Skatīt Latviešu personvārdi un 14. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Latviešu personvārdi un 18. gadsimts
19. gadsimts
19.
Skatīt Latviešu personvārdi un 19. gadsimts
1945. gads
1945.
Skatīt Latviešu personvārdi un 1945. gads
1971. gads
1971.
Skatīt Latviešu personvārdi un 1971. gads
2000. gads
2000.
Skatīt Latviešu personvārdi un 2000. gads
Skatīt arī
Latviešu uzvārdi
- Barons (uzvārds)
- Indriksons
- Irbe (uzvārds)
- Kaminskis
- Latviešu personvārdi
- Liepa (uzvārds)
- Muktupāvels
- Ozols (uzvārds)
- Priede (uzvārds)
- Repše
- Ruks
- Skuja (uzvārds)
- Skujenieks
- Skulme
- Smirnovs
- Sīmanis
- Valters (uzvārds)
- Viesturs
- Vilde
- Zvirbulis (uzvārds)
Zināms kā Latviešu personvārds, Latviešu uzvārdi, Latviešu uzvārds, Latviešu vārdi.
, Defise, Dombrovskis, Drivinalds, Dvēseļu revīzijas, Dzimšanas diena, Dzimtbūšana, Edmunds Jurēvics, Eduards Veidenbaums, Eihe, Eiropas tautas, Ernests Blese, Fišers, Freidenfelds, Fridrihsons, Gailītis, Gailis, Galotne (valodniecība), Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Grīnblats, Gulbji, Gunārs Meijers, Hiršs, Ikskili, Ilmārs Mežs, Imants (personvārds), Indriķa hronika, Indriksons, Isajs Rozenfelds, Ivanovs, Jankovskis, Jansons, Jānis, Jānis Šteinhauers, Jānis Birks, Jēkabsons, Jersika (valsts), Johansons, Juris Baldunčiks, Kairīši (Svariņu pagasts), Kairišs, Kalējs (uzvārds), Kalniņš, Kalns, Kalvišs, Kantors, Karlsons, Kaupo, Kārlis (personvārds), Kirhenšteins, Klāvs Siliņš, Kokins, Koknese, Kovaļevskis, Kozlovskis, Krīgers, Krieviņš (uzvārds), Krievs (uzvārds), Kristofs Harders, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Laizāns, Latīņu valoda, Latgale, Latkovskis, Latviešu Avīzes, Latviešu valoda, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Vēstnesis, Lazovskis, Lācis (uzvārds), Lībieši, Līveni, Leitāns, Leitis, Leja (uzvārds), Lejiņš, Lejnieks, Liepa (uzvārds), Liepiņš, Linde, Livonijas Konfederācija, Ločmelis, Logins, Luterisms, Malnačs, Martinsons, Mārtiņš Bondars, Mednis (uzvārds), Melderis, Meluks, Miķeļi, Mierkalns, Millers, Morozovs, Mucenieks, Muiža, Muižnieks, Neilands, Oļģerts Altbergs, Ojārs Bušs, Olivers (personvārds), Oto Zanders, Ozoliņš, Ozols (uzvārds), Parastā apse, Pauļuks, Pērļupe, Pētersons, Personvārds, Piterāns, Podnieks, Polis, Priede (uzvārds), PSRS Zinātņu akadēmija, Pudāns, Punculs, Rameka, Raudseps, Rūdolfs Šulcs, Rūdolfs Blaumanis, Rūsiņš, Renārs Birkentāls, Roberts (personvārds), Romas Katoļu baznīca, Rozentāls, Rubene, Rubenis, Sakss, Sējējs, Sēlija, Siliņš, Sils, Sofija (personvārds), Stārasts, Strods, Sunākste, Tālivaldis, Tenisons, Teodors Švāns, Tretjakovs, Tvnet.lv, Uldevene, Uldis, Uzvārds, Vagars, Vahters, Vaivads, Vanags, Varibuls, Varidotis, Vācbaltieši, Vācieši, Vārda diena, Vītols (uzvārds), Vēbers, Vējš, Veide, Veinbergs, Veisbergs, Veiss, Velta Staltmane, Vesiķis, Vetseke, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Viestards, Viesturs Liepkalns, Vievaldis, Vilks (uzvārds), Visvaldis, Vitebskas guberņa, Volfs, Zemgale, Zviedri, 14. gadsimts, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 1945. gads, 1971. gads, 2000. gads.