Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latviešu valoda un Lībiešu valoda
Latviešu valoda un Lībiešu valoda ir 40 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Afrikāta, Aizguvums, Alveolārs līdzskanis, Baltijas valstis, Baltu valodas, Bilabiāls līdzskanis, Darbības vārds, Igauņu valoda, Igaunija, Jānis Endzelīns, Konstantīns Karulis, Kurzeme, Labiodentāls līdzskanis, Latīņu raksts, Latgaļi, Latgaliešu valoda, Latvija, Latvijas Universitāte, Lībieši, Lībiskais dialekts, Lejasvācu valoda, Lielais Ziemeļu karš, Lietuviešu valoda, Lietvārds, Livonijas krusta kari, Nazāls līdzskanis, Otrais pasaules karš, Palatāls līdzskanis, Pūrisms (valodniecība), Postalveolārs līdzskanis, ..., Sēļi, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Slāvi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Valoda, Velārs līdzskanis, Vidzeme, Zemgaļi, Zilbes intonācija. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Afrikāta un Latviešu valoda · Afrikāta un Lībiešu valoda ·
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Aizguvums un Latviešu valoda · Aizguvums un Lībiešu valoda ·
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Alveolārs līdzskanis un Latviešu valoda · Alveolārs līdzskanis un Lībiešu valoda ·
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Baltijas valstis un Latviešu valoda · Baltijas valstis un Lībiešu valoda ·
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Baltu valodas un Latviešu valoda · Baltu valodas un Lībiešu valoda ·
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Bilabiāls līdzskanis un Latviešu valoda · Bilabiāls līdzskanis un Lībiešu valoda ·
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Darbības vārds un Latviešu valoda · Darbības vārds un Lībiešu valoda ·
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Igauņu valoda un Latviešu valoda · Igauņu valoda un Lībiešu valoda ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Latviešu valoda · Igaunija un Lībiešu valoda ·
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jānis Endzelīns un Latviešu valoda · Jānis Endzelīns un Lībiešu valoda ·
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Konstantīns Karulis un Latviešu valoda · Konstantīns Karulis un Lībiešu valoda ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Kurzeme un Latviešu valoda · Kurzeme un Lībiešu valoda ·
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Labiodentāls līdzskanis un Latviešu valoda · Labiodentāls līdzskanis un Lībiešu valoda ·
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Latviešu valoda un Latīņu raksts · Latīņu raksts un Lībiešu valoda ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Latviešu valoda · Latgaļi un Lībiešu valoda ·
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Latgaliešu valoda un Latviešu valoda · Latgaliešu valoda un Lībiešu valoda ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latviešu valoda un Latvija · Latvija un Lībiešu valoda ·
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Latviešu valoda un Latvijas Universitāte · Latvijas Universitāte un Lībiešu valoda ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Latviešu valoda un Lībieši · Lībieši un Lībiešu valoda ·
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Latviešu valoda un Lībiskais dialekts · Lībiešu valoda un Lībiskais dialekts ·
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Latviešu valoda un Lejasvācu valoda · Lejasvācu valoda un Lībiešu valoda ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Latviešu valoda un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Lībiešu valoda ·
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Latviešu valoda un Lietuviešu valoda · Lietuviešu valoda un Lībiešu valoda ·
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Latviešu valoda un Lietvārds · Lietvārds un Lībiešu valoda ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Latviešu valoda un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Lībiešu valoda ·
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Latviešu valoda un Nazāls līdzskanis · Lībiešu valoda un Nazāls līdzskanis ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Latviešu valoda un Otrais pasaules karš · Lībiešu valoda un Otrais pasaules karš ·
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Latviešu valoda un Palatāls līdzskanis · Lībiešu valoda un Palatāls līdzskanis ·
Pūrisms (valodniecība)
Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.
Latviešu valoda un Pūrisms (valodniecība) · Lībiešu valoda un Pūrisms (valodniecība) ·
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Latviešu valoda un Postalveolārs līdzskanis · Lībiešu valoda un Postalveolārs līdzskanis ·
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Latviešu valoda un Sēļi · Lībiešu valoda un Sēļi ·
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Latviešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Lībiešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Latviešu valoda un Slāvi · Lībiešu valoda un Slāvi ·
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Latviešu valoda un Slāvu valodas · Lībiešu valoda un Slāvu valodas ·
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Latviešu valoda un Slēdzenis · Lībiešu valoda un Slēdzenis ·
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Latviešu valoda un Valoda · Lībiešu valoda un Valoda ·
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Latviešu valoda un Velārs līdzskanis · Lībiešu valoda un Velārs līdzskanis ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latviešu valoda un Vidzeme · Lībiešu valoda un Vidzeme ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Latviešu valoda un Zemgaļi · Lībiešu valoda un Zemgaļi ·
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Latviešu valoda un Zilbes intonācija · Lībiešu valoda un Zilbes intonācija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latviešu valoda un Lībiešu valoda ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latviešu valoda un Lībiešu valoda
Salīdzinājums starp Latviešu valoda un Lībiešu valoda
Latviešu valoda ir 274 attiecības, bet Lībiešu valoda ir 175. Tā kā viņi ir kopīgs 40, Jaccard indekss ir 8.91% = 40 / (274 + 175).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latviešu valoda un Lībiešu valoda. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
