Ātrāk nekā pārlūku!
133 attiecības: Alberts Kviesis, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arveds Bergs, Austroungārija, Šveice, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas Vēstnesis, Baumaņu Kārlis, Berlīnes papildvienošanās (1918), Berne, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cīņa, Cēsis, Daugavgrīvas cietoksnis, Demokrātiskais bloks, Dievs, svētī Latviju, Eduards Veidenbaums, Emīls Skubiķis, Ernests Blanks, Ernests Rolavs, Fēlikss Cielēns, Februāra revolūcija, Franču revolūcija, Frīdrihs Veinbergs, Gustavs Zemgals, Heinrihs fon Štriks, Igaunijas guberņa, Iskolats, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jānis Akuraters, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Jānis Palcmanis, Jānis Rubulis, Jānis Zālītis, Kazaņa, Kārlis Dziļleja, Kārlis Kurševics, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas SFPR, ..., Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latvieši, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu Nacionāldemokrātu partija, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvijas ebreji, Latvijas krievi, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Leipciga, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas vēsture, Linards Laicens, Livonijas bruņniecība, Livonijas Konfederācija, LSDSP vēsture, Marģers Skujenieks, Maskava, Miķelis Valters, Nacionālisms, Nīštates miera līgums, Nikodems Rancāns, Oktobra revolūcija, Oto Nonācs, Pauls Dauge, Pauls Kalniņš, Pēteris Stučka, Pēteris Zālīte, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmā atmoda, Pjotrs Stolipins, Polijas Karaliste (1815—1915), Polijas—Lietuvas ūnija, Pulcējaties zem latviešu karogiem!, Rainis, Rīgas operācija, Rīgas pils, Rīgas strādnieku deputātu padome, Reihstāgs (Veimāras Republika), Sanktpēterburga, Satversmes sapulce, Sergejs Staprāns, Somijas lielhercogiste, Spricis Paegle, Stokholma, Tartu, Teodors Zeiferts, Valka, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viktors Eglītis, Vilhelms II Hoencollerns, Vilis Olavs, Vitebskas guberņa, Vladimirs Ļeņins, Vladislavs Rubulis, Voldemārs Zāmuēls, Ziemassvētku kaujas, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Vidzeme, 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 1900. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads, 1918. gads, 8. marts. Izvērst indekss (83 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andrejs Priedkalns
Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Šveice · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Berne
Berne ir Šveices federālā pilsēta (de facto Šveices galvaspilsēta) un Bernes kantona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Berne · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cīņa
Cīņa var būt.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Cīņa · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Cēsis · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »
Eduards Veidenbaums
Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »
Emīls Skubiķis
Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »
Ernests Blanks
Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Dziļleja
Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »
Kārlis Kurševics
Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »
Latviešu Nacionāldemokrātu partija
Latviešu Nacionāldemokrātu partija bija latviešu politiskā partija, ko nodibināja pēc Februāra revolūcijas 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latviešu Nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības idejas
Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas Revolucionāro sociālistu partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Linards Laicens
Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Linards Laicens · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Maskava · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nikodems Rancāns
Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Pauls Dauge
Pauls Dauge (1869—1946) bija latviešu zobārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pauls Dauge · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš
Pauls Kalniņš var būt.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pauls Kalniņš · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »
Pjotrs Stolipins
Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pjotrs Stolipins · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pulcējaties zem latviešu karogiem!
Uzsaukuma noslēguma teikums pārveidotā formā izmantots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pastkartē "Tēvuzemei grūti laiki" (Rihards Zariņš, 1916). Pulcējaties zem latviešu karogiem! bija Kārļa Skalbes sarakstīts un Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša izdots uzsaukums latviešu tautai dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Pulcējaties zem latviešu karogiem! · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Rainis · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »
Reihstāgs (Veimāras Republika)
Reihstāgs bija Vācijas parlamenta apakšpalāta Veimāras Republikas laikā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Reihstāgs (Veimāras Republika) · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Satversmes sapulce
Satversmes sapulce ir vēlēta institūcija Satversmes (konstitūcijas) izveidošanai.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Sergejs Staprāns
Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Sergejs Staprāns · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Spricis Paegle
Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Spricis Paegle · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Tartu · Redzēt vairāk »
Teodors Zeiferts
Teodors Zeiferts (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Teodors Zeiferts · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Valka · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Viktors Eglītis
Viktors Eglītis (—) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Viktors Eglītis · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja
Ziemeļu frontes 12.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 1918. gads · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Latvijas autonomijas idejas un 8. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas autonomijas ideja, Latvijas autonomijas projekts.
