Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Šreiners

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Šreiners

Latvijas brīvības cīņas vs. Vilhelms Šreiners

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas · Aprīļa pučs un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Augusts Vinnigs un Latvijas brīvības cīņas · Augusts Vinnigs un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Berlīne un Latvijas brīvības cīņas · Berlīne un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas Pagaidu valdība un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas valsts pasludināšana un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Latvijas brīvības cīņas un Oto Nonācs · Oto Nonācs un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Latvijas brīvības cīņas un Sloka (Jūrmala) · Sloka (Jūrmala) un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome · Tautas padome un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši · Vilhelms Šreiners un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

1920. gads un Latvijas brīvības cīņas · 1920. gads un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »