Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Gdaņska, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jelgava, Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lietuva, Molotova—Ribentropa pakts, Nīštates miera līgums, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Prūsija, Rīgas arhibīskapija, Somija, Zviedru Vidzeme, 1772. gads, 1795. gads.
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture · Brestļitovskas miera līgums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Latvijas vēsture · Daugava un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Gdaņska un Latvijas vēsture · Gdaņska un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Latvijas vēsture · Igaunija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Latvijas vēsture · Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jelgava un Latvijas vēsture · Jelgava un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Krievija un Latvijas vēsture · Krievija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Latvijas vēsture · Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēsture · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija un Latvijas vēsture · Latvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Latvijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Latvijas vēsture un Lietuva · Lietuva un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Latvijas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts · Molotova—Ribentropa pakts un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Latvijas vēsture un Nīštates miera līgums · Nīštates miera līgums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Latvijas vēsture un Otrais pasaules karš · Otrais pasaules karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Latvijas vēsture un Padomju Savienība · Padomju Savienība un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Latvijas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Latvijas vēsture un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Latvijas vēsture un Polija · Polija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Latvijas vēsture un Polocka · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polocka ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Latvijas vēsture un Prūsija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Prūsija ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Latvijas vēsture un Rīgas arhibīskapija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Rīgas arhibīskapija ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Latvijas vēsture un Somija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Somija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Latvijas vēsture un Zviedru Vidzeme · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Zviedru Vidzeme ·
1772. gads
1772.
1772. gads un Latvijas vēsture · 1772. gads un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
1795. gads
1795.
1795. gads un Latvijas vēsture · 1795. gads un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Salīdzinājums starp Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Latvijas vēsture ir 583 attiecības, bet Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 66. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 4.31% = 28 / (583 + 66).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
