Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana ir 58 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs III (pāvests), Austrumromas impērija, Baltijas jūra, Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Ādams, Cēsis, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Daugavas līvi, Eugenijs III, Gauja, Gdaņska, Gotlande, Hanzas savienība, Igauņi, Jersika (valsts), Koknese, Krāslava, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Lībieši, Līvu zemes, Lietuva, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Melnā jūra, ..., Pareizticība, Pleskava, Polocka, Polockas Rurikoviču dinastija, Prūsija, Rīga, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Salaspils, Saules kauja, Sāmi, Slāvi, Smoļenska, Svētā Anskara dzīve, Tālava, Tirdzniecība, Turaida (zeme), Valmiera, Vācu ordenis, Veļikijnovgoroda, Vikingi, Zemgaļi, Zemgale, Zemgale (valsts), Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis. Izvērst indekss (28 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Latvijas vēsture · Alberts fon Bukshēvdens un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Aleksandrs III (pāvests)
Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.
Aleksandrs III (pāvests) un Latvijas vēsture · Aleksandrs III (pāvests) un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Austrumromas impērija un Latvijas vēsture · Austrumromas impērija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Latvijas vēsture · Baltijas jūra un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Brēmenes arhibīskapi un Latvijas vēsture · Brēmenes arhibīskapi un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Brēmenes Ādams un Latvijas vēsture · Brēmenes Ādams un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Latvijas vēsture · Cēsis un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Latvijas vēsture · Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Latvijas vēsture · Daugava un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Daugavas līvi un Latvijas vēsture · Daugavas līvi un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Eugenijs III
Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.
Eugenijs III un Latvijas vēsture · Eugenijs III un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Latvijas vēsture · Gauja un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Gdaņska un Latvijas vēsture · Gdaņska un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Gotlande un Latvijas vēsture · Gotlande un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Hanzas savienība un Latvijas vēsture · Hanzas savienība un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Igauņi un Latvijas vēsture · Igauņi un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Latvijas vēsture · Jersika (valsts) un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Koknese un Latvijas vēsture · Koknese un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Krāslava un Latvijas vēsture · Krāslava un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Latvijas vēsture · Kurši un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Latvijas vēsture · Kursa (valsts) un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Latvijas vēsture · Latgaļi un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Latvijas vēsture un Lībieši · Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Latvijas vēsture un Līvu zemes · Līvu zemes un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Latvijas vēsture un Lietuva · Lietuva un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Latvijas vēsture un Livonija · Livonija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Latvijas vēsture un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Latvijas vēsture un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Latvijas vēsture un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Latvijas vēsture un Melnā jūra · Melnā jūra un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Latvijas vēsture un Pareizticība · Pareizticība un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Latvijas vēsture un Pleskava · Pleskava un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Latvijas vēsture un Polocka · Polocka un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Latvijas vēsture un Polockas Rurikoviču dinastija · Polockas Rurikoviču dinastija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Latvijas vēsture un Prūsija · Prūsija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Latvijas vēsture un Rīga · Rīga un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Latvijas vēsture un Romas impērija · Romas impērija un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Latvijas vēsture un Romas Katoļu baznīca · Romas Katoļu baznīca un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Latvijas vēsture un Romas pāvests · Romas pāvests un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Latvijas vēsture un Salaspils · Salaspils un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Latvijas vēsture un Saules kauja · Saules kauja un Senlatvijas tautu kristianizēšana ·
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Latvijas vēsture un Sāmi · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Sāmi ·
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Latvijas vēsture un Slāvi · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Slāvi ·
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Latvijas vēsture un Smoļenska · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Smoļenska ·
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Latvijas vēsture un Svētā Anskara dzīve · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Svētā Anskara dzīve ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Latvijas vēsture un Tālava · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Tālava ·
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Latvijas vēsture un Tirdzniecība · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Tirdzniecība ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Latvijas vēsture un Turaida (zeme) · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Turaida (zeme) ·
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Latvijas vēsture un Valmiera · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Valmiera ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Latvijas vēsture un Vācu ordenis · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Vācu ordenis ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Latvijas vēsture un Veļikijnovgoroda · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Veļikijnovgoroda ·
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Latvijas vēsture un Vikingi · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Vikingi ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Latvijas vēsture un Zemgaļi · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zemgaļi ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Latvijas vēsture un Zemgale · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zemgale ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Latvijas vēsture un Zemgale (valsts) · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zemgale (valsts) ·
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Latvijas vēsture un Ziemeļeiropa · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Ziemeļeiropa ·
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Latvijas vēsture un Ziemeļu krusta kari · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Ziemeļu krusta kari ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Latvijas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Salīdzinājums starp Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Latvijas vēsture ir 583 attiecības, bet Senlatvijas tautu kristianizēšana ir 104. Tā kā viņi ir kopīgs 58, Jaccard indekss ir 8.44% = 58 / (583 + 104).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
