Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Satura rādītājs

583 attiecības: Abrahams Ortēlijs, Agrārā reforma Latvijā, Aizpute, Aizsargi (organizācija), Akmens laikmeta apmetnes Latvijā, Akmens laikmets, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts Kviesis, Aleksandrs III (pāvests), Alemaņi, Alfrēds Rozenbergs, Alfrēds Rubiks, Alsunga, Amatniecība, Amerikas Savienotās Valstis, Anatolijs Aleksejevs, Ancilus ezers, Andrejs Višinskis, Andrievs Niedra, Anno Domini, Antante, Apgaismības laikmets, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Arāja komanda, Arnolds Rītels, Arvīds Pelše, Asotes pilskalns, Atis Ķeniņš, Atis Kronvalds, Atzele, Augusta pučs, Augusts Kirhenšteins, Augusts Vinnigs, Auklas keramikas kultūra, Austroungārija, Austrumbaltija, Austrumeiropa, Austrumromas impērija, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Azovas jūra, Ģermāņi, Ūlofs Klēpja karalis, Ķeguma HES, Ķekavas kaujas, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Ķivutkalna pilskalns, Čatokvas konference Jūrmalā, ... Izvērst indekss (533 vairāk) » « Shrink indekss

Abrahams Ortēlijs

Abrahams Ortēlijs (dzimis, miris) bija flāmu ģeogrāfs un kartogrāfs no Antverpenes.

Skatīt Latvijas vēsture un Abrahams Ortēlijs

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Agrārā reforma Latvijā

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Aizpute

Aizsargi (organizācija)

Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Skatīt Latvijas vēsture un Aizsargi (organizācija)

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā

Akmens laikmeta apmetnes Latvijā ir Akmens laikmeta (aptuveni 8500.-1500. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas pētītas kopš 20.

Skatīt Latvijas vēsture un Akmens laikmeta apmetnes Latvijā

Akmens laikmets

Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.

Skatīt Latvijas vēsture un Akmens laikmets

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Latvijas vēsture un Alberts fon Bukshēvdens

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).

Skatīt Latvijas vēsture un Alberts Kviesis

Aleksandrs III (pāvests)

Pāvests Aleksandrs III un Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarosa (Spinello Aretino 14. gadsimta freska) Pāvests Aleksandrs III, īstajā vārdā Rolandus (Maģistrs Rolands no Sienas), vēlāk dēvēts arī kā Rolando Bandinelli (dzimis aptuveni 1100./1105. gadā Sienā, miris Kastelanā), bija Romas pāvests no 1159.

Skatīt Latvijas vēsture un Aleksandrs III (pāvests)

Alemaņi

Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.

Skatīt Latvijas vēsture un Alemaņi

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).

Skatīt Latvijas vēsture un Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rubiks

Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.

Skatīt Latvijas vēsture un Alfrēds Rubiks

Alsunga

Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Alsunga

Amatniecība

Irānā Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.

Skatīt Latvijas vēsture un Amatniecība

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Latvijas vēsture un Amerikas Savienotās Valstis

Anatolijs Aleksejevs

Anatolijs Aleksejevs (1935) ir Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Anatolijs Aleksejevs

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Ancilus ezers

Andrejs Višinskis

Andrejs Višinskis (dzimis, miris) bija padomju jurists, Maskavas Valsts universitātes rektors (1925—1928), PSRS ģenerālprokukors (1935—1939) Lielā terora laikā.

Skatīt Latvijas vēsture un Andrejs Višinskis

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Andrievs Niedra

Anno Domini

Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.

Skatīt Latvijas vēsture un Anno Domini

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Skatīt Latvijas vēsture un Antante

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Skatīt Latvijas vēsture un Apgaismības laikmets

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Aprīļa pučs

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Skatīt Latvijas vēsture un Apvienotā Karaliste

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Skatīt Latvijas vēsture un Apvienoto Nāciju Organizācija

Arāja komanda

Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.

Skatīt Latvijas vēsture un Arāja komanda

Arnolds Rītels

Arnolds Rītels (dzimis Sāmsalā, Igaunijā) ir Igaunijas politiķis, bijušais valsts prezidents no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Arnolds Rītels

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Skatīt Latvijas vēsture un Arvīds Pelše

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.

Skatīt Latvijas vēsture un Asotes pilskalns

Atis Ķeniņš

Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Atis Ķeniņš

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Skatīt Latvijas vēsture un Atis Kronvalds

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Skatīt Latvijas vēsture un Atzele

Augusta pučs

Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.

Skatīt Latvijas vēsture un Augusta pučs

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Augusts Kirhenšteins

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Augusts Vinnigs

Auklas keramikas kultūra

Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.

Skatīt Latvijas vēsture un Auklas keramikas kultūra

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Skatīt Latvijas vēsture un Austroungārija

Austrumbaltija

Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.

Skatīt Latvijas vēsture un Austrumbaltija

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Skatīt Latvijas vēsture un Austrumeiropa

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Skatīt Latvijas vēsture un Austrumromas impērija

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Skatīt Latvijas vēsture un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Skatīt Latvijas vēsture un Azovas jūra

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Skatīt Latvijas vēsture un Ģermāņi

Ūlofs Klēpja karalis

Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.

Skatīt Latvijas vēsture un Ūlofs Klēpja karalis

Ķeguma HES

Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija, saīsinājumā VES) ir 1939.

Skatīt Latvijas vēsture un Ķeguma HES

Ķekavas kaujas

1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.

Skatīt Latvijas vēsture un Ķekavas kaujas

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.

Skatīt Latvijas vēsture un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra

Ķivutkalna pilskalns

Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara). Ķivutkalna pilskalns ir Doles salas pilskalns ar 1,6 — 3 metrus biezu kultūrslāni, kas bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.).

Skatīt Latvijas vēsture un Ķivutkalna pilskalns

Čatokvas konference Jūrmalā

Čatokvas konference Jūrmalā bija ASV—PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās konference, kas norisinājās Jūrmalā 1986.

Skatīt Latvijas vēsture un Čatokvas konference Jūrmalā

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Čehoslovākija

Ēresunds

Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.

Skatīt Latvijas vēsture un Ēresunds

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).

Skatīt Latvijas vēsture un Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Skatīt Latvijas vēsture un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ānunds Jākobs

Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.

Skatīt Latvijas vēsture un Ānunds Jākobs

Āraišu ezerpils

Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.

Skatīt Latvijas vēsture un Āraišu ezerpils

Babītes ezers

Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.

Skatīt Latvijas vēsture un Babītes ezers

Balduīns no Alnas

Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Skatīt Latvijas vēsture un Balduīns no Alnas

Balfūra nota

1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Balfūra nota

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltenlande

Baltijas Antante

Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas Antante

Baltijas ceļš

bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas ceļš

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas jūra

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas landesvērs

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas ledus ezers

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas pārkrievošana

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas provinces

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltijas valstis

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltkrievija

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltu pirmvaloda

Baltu reliģija

Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltu reliģija

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Skatīt Latvijas vēsture un Baltu valodas

Barikāžu laiks

Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.

Skatīt Latvijas vēsture un Barikāžu laiks

Bļodnieka Ministru kabinets

Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Bļodnieka Ministru kabinets

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Berlīnes papildvienošanās (1918)

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Bermontiāde

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Skatīt Latvijas vēsture un Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bizantijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatoru uzskaitījums no 324.

Skatīt Latvijas vēsture un Bizantijas imperatoru uzskaitījums

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Skatīt Latvijas vēsture un Boļševiki

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Skatīt Latvijas vēsture un Bolderāja

Boriss Jeļcins

Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Boriss Jeļcins

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Skatīt Latvijas vēsture un Brīvības piemineklis

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Skatīt Latvijas vēsture un Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Ādams

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Skatīt Latvijas vēsture un Brēmenes Ādams

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Latvijas vēsture un Brestļitovskas miera līgums

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.

Skatīt Latvijas vēsture un Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.

Skatīt Latvijas vēsture un Bronzas laikmets

Burhards fon Hornhūzens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.

Skatīt Latvijas vēsture un Burhards fon Hornhūzens

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Cēsis

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Cēsu apriņķis

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt Latvijas vēsture un Cēsu kaujas

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.

Skatīt Latvijas vēsture un Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Skatīt Latvijas vēsture un Celestīns III

Cietums

Cietums ASV Cietums ir ēka, kurā tiek uzturēti ieslodzītie, kuri ir notiesāti par kādu smagu likumpārkāpumu.

Skatīt Latvijas vēsture un Cietums

Dainis Īvāns

Dainis Īvāns (dzimis Madonā) ir latviešu žurnālists un politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Dainis Īvāns

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Latvijas vēsture un Daugava

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Skatīt Latvijas vēsture un Daugavas līvi

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Daugavpils apriņķis

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Skatīt Latvijas vēsture un Daugmales pilskalns

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Dānija

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Skatīt Latvijas vēsture un Dānijas karaļu uzskaitījums

Dūdas

Dūdas jeb somas stabules ir pūšamais mūzikas instruments ar gaisa tilpni un mēlīšu skaņas stabulēm.

Skatīt Latvijas vēsture un Dūdas

Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu

1944.

Skatīt Latvijas vēsture un Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu

Demokrātija

Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Skatīt Latvijas vēsture un Demokrātija

Destaļinizācija

Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.

Skatīt Latvijas vēsture un Destaļinizācija

Dienas Lapa

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.

Skatīt Latvijas vēsture un Dienas Lapa

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Dienvidlatvijas brigāde

Dienvidslāvijas Karaliste

Dienvidslāvijas Karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Dienvidslāvijas Karaliste

Domestikācija

Suņi un aitas ir vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus pieradināja cilvēks Domestikācija ir savvaļas dzīvnieku pieradināšana un savvaļas augu kultivēšana, kuras laikā tie tiek ģenētiski izolēti no savvaļas formām un iegūst citādi, cilvēkam izdevīgas īpašības.

Skatīt Latvijas vēsture un Domestikācija

Dorno

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Skatīt Latvijas vēsture un Dorno

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Skatīt Latvijas vēsture un Durbes kauja

Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā

Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā ir pētītas kopš 19.

Skatīt Latvijas vēsture un Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Skatīt Latvijas vēsture un Dzelzs laikmets Latvijā

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.

Skatīt Latvijas vēsture un Dzelzsdivīzija

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Skatīt Latvijas vēsture un Dzimtbūšana

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Skatīt Latvijas vēsture un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Skatīt Latvijas vēsture un Ebreji

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Edgars Andersons

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Edgars Dunsdorfs

Eduards Berklavs

Eduards Berklavs (dzimis, miris) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kurš 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980.

Skatīt Latvijas vēsture un Eduards Berklavs

Efedra

Efedra parasti ir kailsēkļu grupas auga Ephedra sinica cits nosaukums.

Skatīt Latvijas vēsture un Efedra

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Latvijas vēsture un Eirāzija

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiro

Eiro konverģences kritēriji

Eiro konverģences kritēriji (pazīstami arī ar nosaukumu Māstrihtas kritēriji) ir kritēriji, kurus jāizpilda Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai sasniegtu Eiropas Monetārās Savienības trešo kārtu un ieviestu eiro kā valsts nacionālo valūtu.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiro konverģences kritēriji

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiropa

Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Komisija (saīsinājumā EK, agrāk formāli Eiropas Kopienu Komisija (EKK)) ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, lielākā no ES institūcijām.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiropas Komisija

Eiropas Kopiena

Eiropas Kopiena ir pirmais no trim Eiropas Savienības balstiem, kurus 1992.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiropas Kopiena

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiropas Savienība

Eiropas skābardis

Eiropas skābardis, pazīstams arī kā skābarde un parastais skābardis ir bērzu dzimtas koku suga Eiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Eiropas skābardis

Ekonomikas izaugsme

Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.

Skatīt Latvijas vēsture un Ekonomikas izaugsme

Emīls Skubiķis

Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Emīls Skubiķis

Ernests Rolavs

Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Ernests Rolavs

Eugenijs III

Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais.

Skatīt Latvijas vēsture un Eugenijs III

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt Latvijas vēsture un Februāra revolūcija

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Feodālisms

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Latvijas vēsture un Francija

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Skatīt Latvijas vēsture un Francijas Trešā republika

Frīdrihs Benninghofens

Frīdrihs Benninghofens (1925—2014) bija vācu vēsturnieks un arhivārs, kas pētījis Rīgas agrīno vēsturi un pamatojis hipotēzi par iespējamo Saules kaujas vietu Mūsas upes palienēs uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Frīdrihs Benninghofens

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Skatīt Latvijas vēsture un Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Gambija (upe)

Gambija ir upe Rietumāfrikā, tek cauri Gvineju, Senegālu un Gambiju.

Skatīt Latvijas vēsture un Gambija (upe)

Gardarīke

Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.

Skatīt Latvijas vēsture un Gardarīke

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Latvijas vēsture un Gauja

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Gdaņska

Gerhards Merkators

Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera.

Skatīt Latvijas vēsture un Gerhards Merkators

Geto

Geto.

Skatīt Latvijas vēsture un Geto

Glasnostj

Mihails Gorbačovs 1987. gadā "Glasnostj" (— 'atklātība') bija viens no perestroikas reformu pamatelementiem ("glasnostj — perestroika — uskorenije"), kas paredzēja cenzūras vājināšanu un dažādu informācijas barjeru izbeigšanu Padomju Savienībā.

Skatīt Latvijas vēsture un Glasnostj

Golfa straume

Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.

Skatīt Latvijas vēsture un Golfa straume

Gotfrīds Mīlbergs

Gotfrīds Mīlbergs (pazīstams arī ar pseidonīmu Skuju Frīdis; —) bija Latvijas dzejnieks, rakstnieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1933—1934), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Gotfrīds Mīlbergs

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.

Skatīt Latvijas vēsture un Goti

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Skatīt Latvijas vēsture un Gotlande

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Grobiņa

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Latvijas vēsture un Grobiņas draudzes novads

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Skatīt Latvijas vēsture un Grobiņas pils

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Latvijas vēsture un Gustavs Zemgals

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Hanzas savienība

Harpūna

Harpūnlielgabals Harpūna (no) ir metamais ierocis (šķēps ar atskabargainu galu), ko izmanto ūdens un sauszemes dzīvnieku medīšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Harpūna

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Skatīt Latvijas vēsture un Helsinki-86

Hinrihs Loze

Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Hinrihs Loze

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Skatīt Latvijas vēsture un Holocēns

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Latvijas vēsture un Hugo Celmiņš

Ičas apmetne

Ičas apmetne ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Bērzpils pagasts) teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Ičas apmetne

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).

Skatīt Latvijas vēsture un Idumeja

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Skatīt Latvijas vēsture un Iekšzemes kopprodukts

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Skatīt Latvijas vēsture un Igauņi

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas vēsture un Igaunija

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Skatīt Latvijas vēsture un Igaunijas guberņa

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Skatīt Latvijas vēsture un Ikšķile

Ilmenis

Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.

Skatīt Latvijas vēsture un Ilmenis

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Skatīt Latvijas vēsture un Indoeiropiešu pirmvaloda

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Latvijas vēsture un Indriķa hronika

Indriķis Pinksis

Indriķis Pinksis. Indriķis Pinksis (1910—1991?) bija latviešu komunists, Latvijas PSR Republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājs.

Skatīt Latvijas vēsture un Indriķis Pinksis

Industrializācija

Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Industrializācija

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Latvijas vēsture un Inflantijas vaivadija

Inflācija

Inflācija 2019. gadā dead-url.

Skatīt Latvijas vēsture un Inflācija

Ingvars Tālbraucējs

Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.

Skatīt Latvijas vēsture un Ingvars Tālbraucējs

Internacionālā Darbaļaužu fronte

Interfrontes dibināšanas kongresa prezidijs LKP CK Politiskās izglītības namā. Latvijas PSR Internacionālā Darbaļaužu fronte jeb Interfronte bija LKP inspirēta sabiedriskā organizācija Latvijā (1989-1991), kas cīnījās par PSRS saglabāšanu un pret Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Skatīt Latvijas vēsture un Internacionālā Darbaļaužu fronte

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Iskolats

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Skatīt Latvijas vēsture un Islande

Ivanova

Ivanova, līdz 1932.

Skatīt Latvijas vēsture un Ivanova

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Latvijas vēsture un Ivans IV

Ivars Godmanis

Ivars Godmanis (dzimis, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Ivars Godmanis

Ivars Jānis Ķezbers

Ivars Jānis Ķezbers (—) bija latviešu politiķis, 6. Saeimas deputāts.

Skatīt Latvijas vēsture un Ivars Jānis Ķezbers

Ivars Vidfamne

Ķēniņa Ivara Vidfamnes valsts un teritorijas, kas viņam maksāja meslus (655. - 695.). Ivars Vidfamne (Ivars Plašie Apkampieni, Ívarr inn víðfaðmi, †ap 700.) sākotnēji bija Skones ķēniņš tagadējās Zviedrijas dienviddaļā, bet pēc īslandiešu vēsturnieka Snorri Sturlusona (1178 - 1241) hronikas ziņām viņa vadībā 655.

Skatīt Latvijas vēsture un Ivars Vidfamne

Jaunā Gaita

"Jaunā Gaita" ir 1955.

Skatīt Latvijas vēsture un Jaunā Gaita

Jaunā strāva

Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.

Skatīt Latvijas vēsture un Jaunā strāva

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Skatīt Latvijas vēsture un Jaunlatvieši

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Skatīt Latvijas vēsture un Jāņi

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Čakste

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Goldmanis

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Jansons-Brauns

Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kauliņš

Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Kauliņš

Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis 1924. gada 19. augustā Mālpils pagastā, miris 2021. gada 17. februārī ASV, Ņujorkas štatā) bija trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs un dzejnieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Kurelis

Jānis Pīnups

Jānis Pīnups (dzimis, miris) bija cilvēks, kuru Sarkanās armijas iebrukuma laikā Latvijā 1944.

Skatīt Latvijas vēsture un Jānis Pīnups

Jūlijs Auškāps

Jūlijs Auškāps (dzimis, miris) bija ķīmijas tehnologs, sabiedriski politiskais darbinieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors, LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Jūlijs Auškāps

Jūnija ofensīva

Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un Jūnija ofensīva

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Latvijas vēsture un Jūrmala

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Skatīt Latvijas vēsture un Jēkabs Ketlers

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Latvijas vēsture un Jelgava

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Latvijas vēsture un Jersika (valsts)

Joldijas jūra

Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).

Skatīt Latvijas vēsture un Joldijas jūra

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Juglas kaujas

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Juris Alunāns

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Skatīt Latvijas vēsture un Karalis

Kari Latvijas vēsturē

Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.

Skatīt Latvijas vēsture un Kari Latvijas vēsturē

Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802.

Skatīt Latvijas vēsture un Kauguru nemieri

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Latvijas vēsture un Kārlis Ulmanis

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Skatīt Latvijas vēsture un Klaipēda

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Latvijas vēsture un Koknese

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Skatīt Latvijas vēsture un Koknese (valsts)

Kolektivizācija PSRS

Kolektivizācija PSRS bija Josifa Staļina režīma īstenots process, kas sākot ar 1928.

Skatīt Latvijas vēsture un Kolektivizācija PSRS

Kolhozs

Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.

Skatīt Latvijas vēsture un Kolhozs

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Skatīt Latvijas vēsture un Kompjeņas pamiers (1918)

Koncentrācijas nometne

padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Koncentrācijas nometne

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Skatīt Latvijas vēsture un Konstantinopole

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Krāslava

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Skatīt Latvijas vēsture un Krišjānis Barons

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Skatīt Latvijas vēsture un Krišjānis Valdemārs

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Latvijas vēsture un Krievijas Impērija

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un Krievijas Pagaidu valdība

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt Latvijas vēsture un Krievijas PFSR

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Skatīt Latvijas vēsture un Krievu valoda

Kundas kultūra

Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.

Skatīt Latvijas vēsture un Kundas kultūra

Kuntas Kinteha sala

Jēkaba forta drupas uz Džeimsa salas mūsdienās.Kurzemes kolonija Gambijas upes grīvā. Kuntas Kinteha sala (agrāk pazīstama arī kā Džeimsa sala un Svētā Andreja sala) ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā.

Skatīt Latvijas vēsture un Kuntas Kinteha sala

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurši

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Skatīt Latvijas vēsture un Kuršu ķoniņi

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Latvijas vēsture un Kursa (valsts)

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzeme

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes bīskapija

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes guberņa

Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes landtāgs

Kurzemes ofensīva

Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes ofensīva

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un Kurzemes Zemes padome

Lamekins

Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.

Skatīt Latvijas vēsture un Lamekins

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Landtāgs

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Skatīt Latvijas vēsture un Latīņu raksts

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Latvijas vēsture un Latgaļi

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas vēsture un Latgale

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Latgales atbrīvošana

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Skatīt Latvijas vēsture un Latgaliešu nacionālā atmoda

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Skatīt Latvijas vēsture un Lats

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvieši

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu leģions

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS) bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1903.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu sociāldemokrātu savienība

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu strēlnieki

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu valoda

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Skatīt Latvijas vēsture un Latviešu zemnieku savienība

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvija

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas autonomijas idejas

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas Banka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Banka

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas Ceļš

"Latvijas Ceļš" (saīsināti LC) bija labēji liberāla politiska partija Latvijā, kas dibināta 1993.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Ceļš

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Centrālās padomes memorands

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas demogrāfija

Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

13. janvārī). 2008.-2010.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas karogs

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas mākslas vēsture

Latvijas medicīnas vēsture

Latvijas medicīnas vēsture izsekojama līdz Livonijas konfederācijas laikiem viduslaiku Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas medicīnas vēsture

Latvijas Nacionālā komiteja

Latvijas Nacionālās komitejas pasludināšana Liepājā 1945. gada 19. martā. Latvijas Nacionālā komiteja bija Otrā pasaules kara beigās 1945.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Nacionālā komiteja

Latvijas Nacionālās neatkarības kustība

Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) bija politiska organizācija Latvijā no 1988.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība

Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas Nacionālo partizānu grupa. Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas neatkarības idejas

Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas neatkarības idejas

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas nosaukums

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai notika 2004.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas PSR

Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas Rakstnieku savienība

Latvijas Rakstnieku savienība ir profesionāla sabiedriska organizācija.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Rakstnieku savienība

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress jeb LR PK radās LPSR 1989.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Republikas Satversme

Latvijas rublis

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas rublis

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas Sociāldemokrātiskā partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP), iepriekš Latvijas Demokrātiskā darba partija (LDDP) un Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija (LNKP), bija politiskā partija Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas Tautas fronte

Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā

Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā pirmā un pēdējā lappuse. (Oriģināls latviešu valodā) Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Latvijas—Krievijas miera līgums

Laukskolas apmetne

Laukskolas apmetne ir senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā.

Skatīt Latvijas vēsture un Laukskolas apmetne

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Skatīt Latvijas vēsture un Lībieši

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Skatīt Latvijas vēsture un Līvu zemes

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Skatīt Latvijas vēsture un Ledus laikmets

Lejupslīde (ekonomika)

Lejupslīde jeb recesija (no — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no ekonomiskā cikla, kurai raksturīgs regresīvu saimniecisko procesu kopums.

Skatīt Latvijas vēsture un Lejupslīde (ekonomika)

Lielais Ķemeru tīrelis

Lielais Ķemeru tīrelis ir augstais purvs Piejūras zemienē uz dienvidiem no Ķemeriem, ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.

Skatīt Latvijas vēsture un Lielais Ķemeru tīrelis

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.

Skatīt Latvijas vēsture un Lielais mēris Latvijā

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Skatīt Latvijas vēsture un Lielā atkāpšanās (1915)

Lielā pirmmāte

paleolīta laika skulptūra '''''Vilendorfas Venera''''' (ap 24. — 22. gadu tūkstoti p.m.ē.) Lielā pirmmāte ir dieviete, ko nereti attēlo kā Zemes māti, galveno auglības dievību, dāsno Zemes iemiesojumu.

Skatīt Latvijas vēsture un Lielā pirmmāte

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Latvijas vēsture un Liepāja

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas vēsture un Lietuva

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Lietuvas valsts vadītāji

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Skatīt Latvijas vēsture un Litorīnas jūra

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonija

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas bīskapija

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas karaliste

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas karš

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas Konfederācija

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas ordenis

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Skatīt Latvijas vēsture un Livonijas pilsoņu karš

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Skatīt Latvijas vēsture un Lokers

Lopkopība

Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.

Skatīt Latvijas vēsture un Lopkopība

Lubāna līdzenums

Lubāna klāni. Lubāna līdzenums ir liels līdzenums Lubāna ezera apkārtnē.

Skatīt Latvijas vēsture un Lubāna līdzenums

Ludvigs Adamovičs

Ludvigs Ernests Adamovičs (dzimis, miris) bija luterāņu mācītājs, Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Ludvigs Adamovičs

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Ludzas apriņķis

Luftwaffe

Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.

Skatīt Latvijas vēsture un Luftwaffe

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Latvijas vēsture un Magnuss (Livonijas karalis)

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Skatīt Latvijas vēsture un Marģers Skujenieks

Marija Gimbutiene

Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju".

Skatīt Latvijas vēsture un Marija Gimbutiene

Marionešu valsts

Marionešu valsts ir valsts, kas juridiski ir neatkarīga, bet faktiski pilnībā atkarīga no ārējas varas un pakļauta tās pavēlēm.

Skatīt Latvijas vēsture un Marionešu valsts

Marksisms

Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.

Skatīt Latvijas vēsture un Marksisms

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Latvijas vēsture un Maskava

Mavriks Vulfsons

Mavriks Vulfsons (dzimis Maskavā, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un politiķis (PSKP, LTF, LDDP, TSP).

Skatīt Latvijas vēsture un Mavriks Vulfsons

Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.

Skatīt Latvijas vēsture un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Mežabrāļi

Ādolfs Ramanausks, zināms ar segvārdu Vanags, viens no Lietuvas partizānu kustības vadītājiem Mežabrāļi bija Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie partizāni, kuri izvērsa partizānu karu pret Padomju Savienību, kad tā Otrā pasaules kara laikā okupēja Baltijas valstis.

Skatīt Latvijas vēsture un Mežabrāļi

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Mežotne

Medības

Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).

Skatīt Latvijas vēsture un Medības

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Skatīt Latvijas vēsture un Meinards

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Skatīt Latvijas vēsture un Melnā jūra

Metsepole

Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Skatīt Latvijas vēsture un Metsepole

Mezolīts

Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Skatīt Latvijas vēsture un Mezolīts

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Miķelis Valters

Mihails Gorbačovs

Mihails Gorbačovs (dzimis, miris) bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Mihails Gorbačovs

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Skatīt Latvijas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts

Monarhija

Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.

Skatīt Latvijas vēsture un Monarhija

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Skatīt Latvijas vēsture un Muiža

Nacionālkomunisti

Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.

Skatīt Latvijas vēsture un Nacionālkomunisti

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Skatīt Latvijas vēsture un Narva

Narvas kultūra

Narvas kultūrai raksturīgā keramika. Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma (agrīnā neolīta) kultūra (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras.

Skatīt Latvijas vēsture un Narvas kultūra

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Skatīt Latvijas vēsture un NATO

Naturalizācija

Naturalizācija ir juridisks pilsonības iegūšanas process, kura pamatā ir iesniedzēja brīvprātīga griba.

Skatīt Latvijas vēsture un Naturalizācija

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Skatīt Latvijas vēsture un Nīštates miera līgums

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Skatīt Latvijas vēsture un Nemuna

Neolīta revolūcija

Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.

Skatīt Latvijas vēsture un Neolīta revolūcija

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Skatīt Latvijas vēsture un Neolīts

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Niedras valdība

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Skatīt Latvijas vēsture un Oktobra revolūcija

Osas apmetne

Osas apmetne bija vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Osas apmetne

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Latvijas vēsture un Ostlande

Oto-Heinrihs Drehslers

Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Oto-Heinrihs Drehslers

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Latvijas vēsture un Otrais pasaules karš

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Latvijas vēsture un Otrais Ziemeļu karš

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Latvijas vēsture un Padomju Savienība

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Skatīt Latvijas vēsture un Padomju Savienības Komunistiskā partija

Paleolīts

Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.

Skatīt Latvijas vēsture un Paleolīts

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Skatīt Latvijas vēsture un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Par Latvijas Republikas valstisko statusu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" ir dokuments, ar kuru 1991.

Skatīt Latvijas vēsture un Par Latvijas Republikas valstisko statusu

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Pareizticība

Parex banka

AS "Parex banka" bija viena no lielākajām Latvijas komercbankām, kas dibināta 1992.

Skatīt Latvijas vēsture un Parex banka

Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)

Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.

Skatīt Latvijas vēsture un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)

Pasaules Banka

Pasaules Banka ir starptautiska finanšu organizācija, kas nodrošina kredītus valstīm.

Skatīt Latvijas vēsture un Pasaules Banka

Pauls Dzērve

Pauls Dzērve (1918–1961) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts.

Skatīt Latvijas vēsture un Pauls Dzērve

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt Latvijas vēsture un Pauls Kalniņš (politiķis)

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Latvijas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Skatīt Latvijas vēsture un Pārkrievošana

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Skatīt Latvijas vēsture un Pāvels Bermonts

Pļaviņu HES

Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas.

Skatīt Latvijas vēsture un Pļaviņu HES

Pēteris no Duisburgas

1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.

Skatīt Latvijas vēsture un Pēteris no Duisburgas

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Skatīt Latvijas vēsture un Pēteris Stučka

Perestroika

Perestroikai 1988. gadā veltīta pastmarka Perestroika (no — 'pārbūve'), pārkārtošanās jeb pārbūve ir apzīmējums saimnieciskajām reformām, kuras 1987.

Skatīt Latvijas vēsture un Perestroika

Pierīga

Rīgas plānošanas reģions, kurā kopš 2004. gada ietilpst Pierīgas un Rīgas statistiskie reģioni Pierīga ir apzīmējums Latvijas teritorijai, kas atrodas tās galvaspilsētas Rīgas tiešā tuvumā un ir ar to ģeogrāfiski un vēsturiski saistīta.

Skatīt Latvijas vēsture un Pierīga

Pilsāts

Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.

Skatīt Latvijas vēsture un Pilsāts

Pilsonība

"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).

Skatīt Latvijas vēsture un Pilsonība

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.

Skatīt Latvijas vēsture un Piltenes apgabals

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.

Skatīt Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš Latvijā

Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Skatīt Latvijas vēsture un Pleistocēns

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Latvijas vēsture un Pleskava

Pleskavas ezers

Pleskavas ezers ir ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Skatīt Latvijas vēsture un Pleskavas ezers

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Latvijas vēsture un Polija

Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Polijas Otrā republika

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Skatīt Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Skatīt Latvijas vēsture un Polocka

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Skatīt Latvijas vēsture un Polockas kņazi

Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.

Skatīt Latvijas vēsture un Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas vaivadija

Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .

Skatīt Latvijas vēsture un Polockas vaivadija

Potsdama

Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Potsdama

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Latvijas vēsture un Prūsija

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Latvijas vēsture un Prūsijas hercogiste

Priekšindoeiropiešu valodas

Priekšindoeiropiešu (paleoinoeiropiešu) un (proto)indoeiropiešu pirmvalodas izplatība (ap 3000. gadu p.m.ē.). Priekšindoeiropiešu valodas jeb pirmsindoeiropiešu valodas ir neidentificējamu valodu grupa, kurā runāja Eiropas, daļēji arī Āzijas iedzīvotāji pirms indoeiropiešu pirmvalodā runājošo cilšu ierašanās.

Skatīt Latvijas vēsture un Priekšindoeiropiešu valodas

Privatizācija

Privatizācija jeb denacionalizācija ir process, kurā kāda uzņēmuma īpašumtiesības no publiskā sektora (valdības) tiek nodotas privātajam sektoram (privātpersonām un juridiskajām personām).

Skatīt Latvijas vēsture un Privatizācija

PSKP CK Politbirojs

Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbirojs (PSKP CK Politbirojs,; no 1952. līdz 1966. bija Prezidijs) bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas centrālais valdošais orgāns.

Skatīt Latvijas vēsture un PSKP CK Politbirojs

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991.

Skatīt Latvijas vēsture un PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Ptolemajs

Pundurbērzs

Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.

Skatīt Latvijas vēsture un Pundurbērzs

Pusleģendārie Zviedrijas karaļi

Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Pusleģendārie Zviedrijas karaļi

Ragana

Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.

Skatīt Latvijas vēsture un Ragana

Ragnvalds

Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.

Skatīt Latvijas vēsture un Ragnvalds

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Skatīt Latvijas vēsture un Rainis

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīdigers fon der Golcs

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Skatīt Latvijas vēsture un Rūdolfs Bangerskis

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīga

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas apriņķis

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas arhibīskapija

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas brīvpilsēta

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas guberņa

Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas HES

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas OMON

Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas OMON

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas operācija

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.

Skatīt Latvijas vēsture un Rīgas patrimoniālais apgabals

Rūnu raksts

''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Rūnu raksts

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Rēzeknes apriņķis

Referendums

Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).

Skatīt Latvijas vēsture un Referendums

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Rihards Tomsons

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Skatīt Latvijas vēsture un Rimberts

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Latvijas vēsture un Romas impērija

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Latvijas vēsture un Romas Katoļu baznīca

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Skatīt Latvijas vēsture un Romas pāvests

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Skatīt Latvijas vēsture un Rublis

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Skatīt Latvijas vēsture un Rusi

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Latvijas vēsture un Saeima

Sajūdis

Lietuvas pastmarka "Sajūža" 20. gadadienai V. Landsberģis, "Sajūža" līderis 1988.—1990. gados Sajūdis ( — 'kustība'), sākotnēji pazīstams kā Lietuvas Pārbūves kustība, vēlāk Lietuvas kustība, ir politiskā organizācija, kas vadīja cīņu par Lietuvas neatkarību 1980.

Skatīt Latvijas vēsture un Sajūdis

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.

Skatīt Latvijas vēsture un Sakši

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Salaspils

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Skatīt Latvijas vēsture un Salaspils kauja

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Latvijas vēsture un Sanktpēterburga

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Saratov

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Sarkanā armija

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Skatīt Latvijas vēsture un Sarmati

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Skatīt Latvijas vēsture un Saules kauja

Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.

Skatīt Latvijas vēsture un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

Sāgas

rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.

Skatīt Latvijas vēsture un Sāgas

Sāmi

Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.

Skatīt Latvijas vēsture un Sāmi

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Skatīt Latvijas vēsture un Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sārnates apmetne

Sārnates apmetnē atrastie kaula un koka darbarīki. Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. gads p.m.ē.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli.

Skatīt Latvijas vēsture un Sārnates apmetne

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Skatīt Latvijas vēsture un Sēļi

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Skatīt Latvijas vēsture un Sēlija (zeme)

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Skatīt Latvijas vēsture un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Seti (etnoss)

Setu sievietes tautastērpos Seti (pašnosaukums setoq) ir neliela etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie Igaunijas—Krievijas robežas.

Skatīt Latvijas vēsture un Seti (etnoss)

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Latvijas vēsture un Sibīrija

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Latvijas vēsture un Skandināvija

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Skatīt Latvijas vēsture un Slāvi

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas vēsture un Smoļenska

Sociāldemokrātiskā partija-SDP

Sociāldemokrātiskā partija-SDP (dibināta ar nosaukumu Sociāldemokrātu Savienība—SDS), bija sociāldemokrātiska politiska partija Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Sociāldemokrātiskā partija-SDP

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Skatīt Latvijas vēsture un Sociālisms

Somi

Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Latvijas vēsture un Somi

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Latvijas vēsture un Somija

Somugri

Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.

Skatīt Latvijas vēsture un Somugri

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Skatīt Latvijas vēsture un Somugru valodas

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Spānija

Spietiņu apmetne

Spietiņu apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām seno iedzīvotāju apmetnēm Sēlijā, kas dod priekšstatu par Daugavas ielejas cilvēku dzīves apstākļiem agrā un vidējā dzelzs laikmeta periodā (no 100. līdz 400. gadam m.ē.). Netālu no Spietiņu apmetnes atrodas Spietiņu kapulauks un senākā Plāteru apmetne, kas bijusi apdzīvota 1.

Skatīt Latvijas vēsture un Spietiņu apmetne

Starpkaru periods

Eiropa 1937. gadā Starpkaru periods Eiropā ir vēsturnieku lietots apzīmējums, ko galvenokārt attiecina uz Eiropas 20. gadsimta vēstures periodu no Pirmā pasaules kara beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Skatīt Latvijas vēsture un Starpkaru periods

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.

Skatīt Latvijas vēsture un Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautisko tālsarunu kodu saraksts

Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.

Skatīt Latvijas vēsture un Starptautisko tālsarunu kodu saraksts

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Latvijas vēsture un Stefans Batorijs

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Strazdumuižas pamiers

Suverenitāte

Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Suverenitāte

Svētā Anskara dzīve

''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Skatīt Latvijas vēsture un Svētā Anskara dzīve

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Latvijas vēsture un Svētā Romas impērija

Svidras kultūra

Svidras kultūras izplatības pamatareāls. Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta (paleolīta) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Svidras kultūra

Tabula Rogeriana

''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.

Skatīt Latvijas vēsture un Tabula Rogeriana

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Latvijas vēsture un Tartu

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvijas vēsture un Tartu Universitāte

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Skatīt Latvijas vēsture un Taurs

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Tautas padome

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Tautas Saeima

Tautas Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.

Skatīt Latvijas vēsture un Tautas Saeimas vēlēšanas

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Tautu Savienība

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Latvijas vēsture un Tālava

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Latvijas vēsture un Tērbatas bīskapija

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Skatīt Latvijas vēsture un Tirdzniecība

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.

Skatīt Latvijas vēsture un Tobāgo

Torvalds Kodransons

Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.

Skatīt Latvijas vēsture un Torvalds Kodransons

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Latvijas vēsture un Trešais reihs

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Skatīt Latvijas vēsture un Turaida (zeme)

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Turaidas pils

Ulmaņa 4. Ministru kabinets

Ulmaņa 4. Ministru kabineta locekļi 1934. gada 17. martā. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Skatīt Latvijas vēsture un Ulmaņa 4. Ministru kabinets

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Skatīt Latvijas vēsture un Ulmaņa apvērsums

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Upmale (zeme)

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Uzbrukums Rīgai (1919)

Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.

Skatīt Latvijas vēsture un Vaira Vīķe-Freiberga

Valdības Vēstnesis

"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.

Skatīt Latvijas vēsture un Valdības Vēstnesis

Valdis Birkavs

Valdis Birkavs (dzimis) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors.

Skatīt Latvijas vēsture un Valdis Birkavs

Valds Adamkus

Valds Adamkus (dzimis Valdemārs Adamkavičs Kauņā) ir bijušais Lietuvas prezidents.

Skatīt Latvijas vēsture un Valds Adamkus

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Valkas apriņķis

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Latvijas vēsture un Valmiera

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Valmieras apriņķis

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Skatīt Latvijas vēsture un Valoda

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Skatīt Latvijas vēsture un Valodu politika Latvijā

Valsts budžets

Valsts budžets ir finanšu plāns gadam, kurā noteikti valsts ieņēmumi un izdevumi konkrētiem mērķiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Valsts budžets

Vasalis

Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.

Skatīt Latvijas vēsture un Vasalis

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Latvijas vēsture un Vācbaltieši

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Latvijas vēsture un Vācijas Impērija

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Latvijas vēsture un Vācu ordenis

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Latvijas vēsture un Vācu valoda

Vīna kalns (pilskalns)

Vīna kalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā.

Skatīt Latvijas vēsture un Vīna kalns (pilskalns)

Veļi

Veļi baltu mitoloģijā ir mirušo cilvēku dvēseles, neredzamie gari, kuri dzīvo veļu pasaulē — aizsaulē.

Skatīt Latvijas vēsture un Veļi

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Latvijas vēsture un Veļikijnovgoroda

Vecticība

Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Skatīt Latvijas vēsture un Vecticība

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Latvijas vēsture un Vendi (Livonija)

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Venta

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Latvijas vēsture un Viļņa

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Latvijas vēsture un Viduslaiki

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas vēsture un Vidzeme

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Latvijas vēsture un Vidzemes guberņa

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Vidzemes landtāgs

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).

Skatīt Latvijas vēsture un Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Skatīt Latvijas vēsture un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Skatīt Latvijas vēsture un Vikingi

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Skatīt Latvijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns

Vilis Gulbis

Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.

Skatīt Latvijas vēsture un Vilis Gulbis

Vilis Krūmiņš

Vilis Krūmiņš (1919-2000) bija latviešu padomju politiķis, LKP CK Otrais sekretārs.

Skatīt Latvijas vēsture un Vilis Krūmiņš

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Skatīt Latvijas vēsture un Vilis Olavs

Vilis Rīdzenieks

Vilis Rīdzenieks (dzimis Žagarē, miris Rīgā), pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis, bija latviešu fotogrāfs.

Skatīt Latvijas vēsture un Vilis Rīdzenieks

Vinniga nota

T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.

Skatīt Latvijas vēsture un Vinniga nota

Viskrievijas Satversmes sapulce

Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un Viskrievijas Satversmes sapulce

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Skatīt Latvijas vēsture un Visla

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Skatīt Latvijas vēsture un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Latvijas vēsture un Vitebskas guberņa

Voldemārs Kalpiņš

Voldemārs Kalpiņš (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, Latvijas PSR kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1959—1962).

Skatīt Latvijas vēsture un Voldemārs Kalpiņš

Vseslavs Bračislavičs

Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.

Skatīt Latvijas vēsture un Vseslavs Bračislavičs

Zaņa

Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā.

Skatīt Latvijas vēsture un Zaņa

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Latvijas vēsture un Zemgaļi

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Latvijas vēsture un Zemgale

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Skatīt Latvijas vēsture un Zemgale (valsts)

Zemkopība

Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.

Skatīt Latvijas vēsture un Zemkopība

Ziemassvētku kaujas

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).

Skatīt Latvijas vēsture un Ziemassvētku kaujas

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Skatīt Latvijas vēsture un Ziemeļbriedis

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Skatīt Latvijas vēsture un Ziemeļeiropa

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Skatīt Latvijas vēsture un Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Skatīt Latvijas vēsture un Ziemeļu krusta kari

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Latvijas vēsture un Zigfrīds Anna Meierovics

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Latvijas vēsture un Zobenbrāļu ordenis

Zvejnieki (kapulauks)

Zvejnieki ir vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) apmetne ar kapulauku.

Skatīt Latvijas vēsture un Zvejnieki (kapulauks)

Zvejošana

Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.

Skatīt Latvijas vēsture un Zvejošana

Zvidzes apmetne

Zvidzes apmetne ir arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā Madonas novada teritorijā (Ošupes pagasta Smaudžos pie Plūdmaļu mājām).

Skatīt Latvijas vēsture un Zvidzes apmetne

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Latvijas vēsture un Zviedrija

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Skatīt Latvijas vēsture un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Skatīt Latvijas vēsture un Zviedru Igaunija

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Latvijas vēsture un Zviedru Vidzeme

1. janvāris

Skatīt Latvijas vēsture un 1. janvāris

11. novembris

11.

Skatīt Latvijas vēsture un 11. novembris

1201. gads

1201.

Skatīt Latvijas vēsture un 1201. gads

1558. gads

1558.

Skatīt Latvijas vēsture un 1558. gads

1583. gads

1583.

Skatīt Latvijas vēsture un 1583. gads

16. novembris

16.

Skatīt Latvijas vēsture un 16. novembris

1656. gads

1656.

Skatīt Latvijas vēsture un 1656. gads

1661. gads

1661.

Skatīt Latvijas vēsture un 1661. gads

17 latviešu komunistu vēstule

"17 latviešu komunistu vēstule" ir Eduarda Berklava un viņa domubiedru 1971.

Skatīt Latvijas vēsture un 17 latviešu komunistu vēstule

1721. gads

1721.

Skatīt Latvijas vēsture un 1721. gads

1772. gads

1772.

Skatīt Latvijas vēsture un 1772. gads

1795. gads

1795.

Skatīt Latvijas vēsture un 1795. gads

18. novembris

18.

Skatīt Latvijas vēsture un 18. novembris

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Skatīt Latvijas vēsture un 1905. gada revolūcija Latvijā

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Skatīt Latvijas vēsture un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

1917. gads

1917.

Skatīt Latvijas vēsture un 1917. gads

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918.

Skatīt Latvijas vēsture un 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918. gads

1918.

Skatīt Latvijas vēsture un 1918. gads

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Skatīt Latvijas vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Skatīt Latvijas vēsture un 1941. gads

1949. gada marta deportācijas

1949.

Skatīt Latvijas vēsture un 1949. gada marta deportācijas

1991. gada 3. marta aptauja

1991.

Skatīt Latvijas vēsture un 1991. gada 3. marta aptauja

1998. gada referendums par Pilsonības likumu

1998.

Skatīt Latvijas vēsture un 1998. gada referendums par Pilsonības likumu

2003. gada referendums par dalību ES

Latvijā notika referendums par dalību ES.

Skatīt Latvijas vēsture un 2003. gada referendums par dalību ES

2005. gads

2005.

Skatīt Latvijas vēsture un 2005. gads

2008. gads

2008.

Skatīt Latvijas vēsture un 2008. gads

28. novembris

28.

Skatīt Latvijas vēsture un 28. novembris

3. septembris

Skatīt Latvijas vēsture un 3. septembris

30. janvāris

30.

Skatīt Latvijas vēsture un 30. janvāris

30. novembris

30.

Skatīt Latvijas vēsture un 30. novembris

5. janvāris

Skatīt Latvijas vēsture un 5. janvāris

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Skatīt Latvijas vēsture un 8. armija (Vācijas Impērija)

, Čehoslovākija, Ēresunds, Ādolfs Bļodnieks, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Ānunds Jākobs, Āraišu ezerpils, Babītes ezers, Balduīns no Alnas, Balfūra nota, Baltenlande, Baltijas Antante, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas landesvērs, Baltijas ledus ezers, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltu pirmvaloda, Baltu reliģija, Baltu valodas, Barikāžu laiks, Bļodnieka Ministru kabinets, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Bertolds (Livonijas bīskaps), Bizantijas imperatoru uzskaitījums, Boļševiki, Bolderāja, Boriss Jeļcins, Brīvības piemineklis, Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Ādams, Brestļitovskas miera līgums, Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā, Bronzas laikmets, Burhards fon Hornhūzens, Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu kaujas, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Celestīns III, Cietums, Dainis Īvāns, Daugava, Daugavas līvi, Daugavpils apriņķis, Daugmales pilskalns, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dūdas, Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Demokrātija, Destaļinizācija, Dienas Lapa, Dienvidlatvijas brigāde, Dienvidslāvijas Karaliste, Domestikācija, Dorno, Durbes kauja, Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzelzsdivīzija, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreji, Edgars Andersons, Edgars Dunsdorfs, Eduards Berklavs, Efedra, Eirāzija, Eiro, Eiro konverģences kritēriji, Eiropa, Eiropas Komisija, Eiropas Kopiena, Eiropas Savienība, Eiropas skābardis, Ekonomikas izaugsme, Emīls Skubiķis, Ernests Rolavs, Eugenijs III, Februāra revolūcija, Feodālisms, Francija, Francijas Trešā republika, Frīdrihs Benninghofens, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Gambija (upe), Gardarīke, Gauja, Gdaņska, Gerhards Merkators, Geto, Glasnostj, Golfa straume, Gotfrīds Mīlbergs, Goti, Gotlande, Grobiņa, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pils, Gustavs Zemgals, Hanzas savienība, Harpūna, Helsinki-86, Hinrihs Loze, Holocēns, Hugo Celmiņš, Ičas apmetne, Idumeja, Iekšzemes kopprodukts, Igauņi, Igaunija, Igaunijas guberņa, Ikšķile, Ilmenis, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indriķa hronika, Indriķis Pinksis, Industrializācija, Inflantijas vaivadija, Inflācija, Ingvars Tālbraucējs, Internacionālā Darbaļaužu fronte, Iskolats, Islande, Ivanova, Ivans IV, Ivars Godmanis, Ivars Jānis Ķezbers, Ivars Vidfamne, Jaunā Gaita, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jāņi, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Kalnbērziņš, Jānis Kauliņš, Jānis Krēsliņš (vēsturnieks), Jānis Kurelis, Jānis Pīnups, Jūlijs Auškāps, Jūnija ofensīva, Jūrmala, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jersika (valsts), Joldijas jūra, Juglas kaujas, Juris Alunāns, Karalis, Kari Latvijas vēsturē, Kauguru nemieri, Kārlis Ulmanis, Klaipēda, Koknese, Koknese (valsts), Kolektivizācija PSRS, Kolhozs, Kompjeņas pamiers (1918), Koncentrācijas nometne, Konstantinopole, Krāslava, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kundas kultūra, Kuntas Kinteha sala, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes landtāgs, Kurzemes ofensīva, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kurzemes Zemes padome, Lamekins, Landtāgs, Latīņu raksts, Latgaļi, Latgale, Latgales atbrīvošana, Latgaliešu nacionālā atmoda, Lats, Latvieši, Latviešu leģions, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas Banka, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Ceļš, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas demogrāfija, Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010), Latvijas karogs, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas medicīnas vēsture, Latvijas Nacionālā komiteja, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Latvijas nacionālie partizāni, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas nosaukums, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas rublis, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Tautas fronte, Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas—Krievijas miera līgums, Laukskolas apmetne, Lībieši, Līvu zemes, Ledus laikmets, Lejupslīde (ekonomika), Lielais Ķemeru tīrelis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lielā pirmmāte, Liepāja, Lietuva, Lietuvas valsts vadītāji, Litorīnas jūra, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lokers, Lopkopība, Lubāna līdzenums, Ludvigs Adamovičs, Ludzas apriņķis, Luftwaffe, Magnuss (Livonijas karalis), Marģers Skujenieks, Marija Gimbutiene, Marionešu valsts, Marksisms, Maskava, Mavriks Vulfsons, Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums, Mežabrāļi, Mežotne, Medības, Meinards, Melnā jūra, Metsepole, Mezolīts, Miķelis Valters, Mihails Gorbačovs, Molotova—Ribentropa pakts, Monarhija, Muiža, Nacionālkomunisti, Narva, Narvas kultūra, NATO, Naturalizācija, Nīštates miera līgums, Nemuna, Neolīta revolūcija, Neolīts, Niedras valdība, Oktobra revolūcija, Osas apmetne, Ostlande, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Paleolīts, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Par Latvijas Republikas valstisko statusu, Pareizticība, Parex banka, Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934), Pasaules Banka, Pauls Dzērve, Pauls Kalniņš (politiķis), Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārkrievošana, Pāvels Bermonts, Pļaviņu HES, Pēteris no Duisburgas, Pēteris Stučka, Perestroika, Pierīga, Pilsāts, Pilsonība, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pleistocēns, Pleskava, Pleskavas ezers, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vaivadija, Potsdama, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Priekšindoeiropiešu valodas, Privatizācija, PSKP CK Politbirojs, PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, Ptolemajs, Pundurbērzs, Pusleģendārie Zviedrijas karaļi, Ragana, Ragnvalds, Rainis, Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs Bangerskis, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas guberņa, Rīgas HES, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas OMON, Rīgas operācija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rūnu raksts, Rēzeknes apriņķis, Referendums, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rihards Tomsons, Rimberts, Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Rublis, Rusi, Saeima, Sajūdis, Sakši, Salaspils, Salaspils kauja, Sanktpēterburga, Saratov, Sarkanā armija, Sarmati, Saules kauja, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Sāgas, Sāmi, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sārnates apmetne, Sēļi, Sēlija (zeme), Senlatvijas tautu kristianizēšana, Seti (etnoss), Sibīrija, Skandināvija, Slāvi, Smoļenska, Sociāldemokrātiskā partija-SDP, Sociālisms, Somi, Somija, Somugri, Somugru valodas, Spānija, Spietiņu apmetne, Starpkaru periods, Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Stefans Batorijs, Strazdumuižas pamiers, Suverenitāte, Svētā Anskara dzīve, Svētā Romas impērija, Svidras kultūra, Tabula Rogeriana, Tartu, Tartu Universitāte, Taurs, Tautas padome, Tautas Saeima, Tautas Saeimas vēlēšanas, Tautu Savienība, Tālava, Tērbatas bīskapija, Tirdzniecība, Tobāgo, Torvalds Kodransons, Trešais reihs, Turaida (zeme), Turaidas pils, Ulmaņa 4. Ministru kabinets, Ulmaņa apvērsums, Upmale (zeme), Uzbrukums Rīgai (1919), Vaira Vīķe-Freiberga, Valdības Vēstnesis, Valdis Birkavs, Valds Adamkus, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valoda, Valodu politika Latvijā, Valsts budžets, Vasalis, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vīna kalns (pilskalns), Veļi, Veļikijnovgoroda, Vecticība, Vendi (Livonija), Venta, Viļņa, Viduslaiki, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vikingi, Vilhelms II Hoencollerns, Vilis Gulbis, Vilis Krūmiņš, Vilis Olavs, Vilis Rīdzenieks, Vinniga nota, Viskrievijas Satversmes sapulce, Visla, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Vitebskas guberņa, Voldemārs Kalpiņš, Vseslavs Bračislavičs, Zaņa, Zemgaļi, Zemgale, Zemgale (valsts), Zemkopība, Ziemassvētku kaujas, Ziemeļbriedis, Ziemeļeiropa, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļu krusta kari, Zigfrīds Anna Meierovics, Zobenbrāļu ordenis, Zvejnieki (kapulauks), Zvejošana, Zvidzes apmetne, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1. janvāris, 11. novembris, 1201. gads, 1558. gads, 1583. gads, 16. novembris, 1656. gads, 1661. gads, 17 latviešu komunistu vēstule, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads, 18. novembris, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gads, 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi, 1918. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1949. gada marta deportācijas, 1991. gada 3. marta aptauja, 1998. gada referendums par Pilsonības likumu, 2003. gada referendums par dalību ES, 2005. gads, 2008. gads, 28. novembris, 3. septembris, 30. janvāris, 30. novembris, 5. janvāris, 8. armija (Vācijas Impērija).

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Latvijas vēsture

Satura rādītājs