Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Alūksne, Alūksnes rajons, Atzele, Augusts Vilhelms Hūpels, Baltijas somi, Gaujas senieleja, Gaujiena, Gulbene, Igauņu valoda, Ilzenes pagasts, Kalnamuiža, Kārklupe, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas igauņi, Lībieši, Ludzas igauņi, Luterisms, Mēris, Pērkons (mitoloģija), Pleskavas guberņa, Veru valoda, Vitebskas guberņa, Zeltiņi.
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Leivi un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes rajons
Alūksnes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Leivi un Alūksnes rajons · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Leivi un Atzele · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Leivi un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Leivi un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Leivi un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Leivi un Gaujiena · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Leivi un Gulbene · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Leivi un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Ilzenes pagasts
Ilzenes pagasts ir viena no Alūksnes novada teritoriālajām vienībām tā dienvidrietumos.
Jaunums!!: Leivi un Ilzenes pagasts · Redzēt vairāk »
Kalnamuiža
Kalnamuiža var būt.
Jaunums!!: Leivi un Kalnamuiža · Redzēt vairāk »
Kārklupe
Kārklupe var būt.
Jaunums!!: Leivi un Kārklupe · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Leivi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Leivi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.
Jaunums!!: Leivi un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Leivi un Lībieši · Redzēt vairāk »
Ludzas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Ludzas igauņi jeb luci bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa, kuri runāja Ludzas igauņu dialektā.
Jaunums!!: Leivi un Ludzas igauņi · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Leivi un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Jaunums!!: Leivi un Mēris · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Leivi un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Jaunums!!: Leivi un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Veru valoda
Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī veru dialekts, ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Leivi un Veru valoda · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Leivi un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Zeltiņi
Zeltiņi, agrāk Zeltiņš, ir ciems Alūksnes novadā, Zeltiņu pagasta centrs.
Jaunums!!: Leivi un Zeltiņi · Redzēt vairāk »
