Liebe ist für alle da un Völkerball

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Liebe ist für alle da un Völkerball

Liebe ist für alle da vs. Völkerball

Liebe ist für alle da ir vācu grupas Rammstein sestais studijas albums. Völkerball ir vācu grupas "Rammstein" trešais DVD.

Balss

Balss saišu spektogramma Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml.

Balss un Liebe ist für alle da · Balss un Völkerball · Redzēt vairāk »

Basģitāra

''Fender Jazz Bass'' basģitāra Basģitāra (arī elektriskais bass vai bass) ir elektriski pastiprināts strinkšķināmais stīgu instruments ko spēlē ar pirkstiem, īkšķi vai mediatoru.

Basģitāra un Liebe ist für alle da · Basģitāra un Völkerball · Redzēt vairāk »

Industriālais metāls

Industriālais metāls — rokmūzikas paveids, kas izveidojās 1980. gadu beigās ASV un Apvienotā Karalistē, saplūstot diviem žanriem — industriālajai mūzikai un smagajam metālam.

Industriālais metāls un Liebe ist für alle da · Industriālais metāls un Völkerball · Redzēt vairāk »

Kristians Lorencs

Kristians Flake Lorencs (dzimis) ir vācu mūziķis, vairāk pazīstams kā industriālā metāla grupas Rammstein taustiņinstrumentālists.

Kristians Lorencs un Liebe ist für alle da · Kristians Lorencs un Völkerball · Redzēt vairāk »

Kristofs Šneiders

Kristofs Šneiders (dzimis) ir vācu mūziķis, vairāk pazīstams kā industriālā metāla grupas Rammstein bundzinieks.

Kristofs Šneiders un Liebe ist für alle da · Kristofs Šneiders un Völkerball · Redzēt vairāk »

Motor Music

Motor Music ir vācu skaņu ierakstu studija, kas izveidota 20.

Liebe ist für alle da un Motor Music · Motor Music un Völkerball · Redzēt vairāk »

Neue Deutsche Härte

Neue Deutsche Härte (no vācu valodas — 'jaunais vācu smagums') ir Vācijā 1990. gados izveidojies mūzikas virziens.

Liebe ist für alle da un Neue Deutsche Härte · Neue Deutsche Härte un Völkerball · Redzēt vairāk »

Olivers Rīdels

Olivers Rīdels (dzimis) ir vācu mūziķis, vairāk pazīstams kā industriālā metāla grupas Rammstein basģitārists.

Liebe ist für alle da un Olivers Rīdels · Olivers Rīdels un Völkerball · Redzēt vairāk »

Pauls Landerss

Pauls Heiko Landerss (dzimis, Berlīnē, Vācijā) ir vācu mūziķis, ģitārists, vairāk pazīstams kā vācu industriālā metāla grupas Rammstein dibinātājs un ģitārists.

Liebe ist für alle da un Pauls Landerss · Pauls Landerss un Völkerball · Redzēt vairāk »

Rammstein

Rammstein ir viena no populārākajām vācu rokgrupām.

Liebe ist für alle da un Rammstein · Rammstein un Völkerball · Redzēt vairāk »

Rihards Kruspe

Rihards Kruspe (dzimis Svens Kruspe (Sven Kruspe)) ir vācu muzikants, vairāk pazīstams kā vācu Neue Deutsche Härte grupas Rammstein galvenais ģitārists un ASV bāzētās industriālā metāla grupas Emigrate solists un ģitārists.

Liebe ist für alle da un Rihards Kruspe · Rihards Kruspe un Völkerball · Redzēt vairāk »

Sitamie instrumenti

Sitēji orķestrī Ļoti liels bungu komplekts Sitamais instruments, arī perkusija (no  — 'sadursme', 'sišana'), ir mūzikas instruments, kas rada skaņu, mūziķim instrumentu sitot, kratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas.

Liebe ist für alle da un Sitamie instrumenti · Sitamie instrumenti un Völkerball · Redzēt vairāk »

Taustiņinstrumenti

Klavieres, izplatīts taustiņinstruments Taustiņinstrumenti ir mūzikas instrumentu grupa, kurā apvienoti instrumenti, ko spēlē ar klaviatūru.

Liebe ist für alle da un Taustiņinstrumenti · Taustiņinstrumenti un Völkerball · Redzēt vairāk »

Tils Lindemans

Tils Lindemans (dzimis) ir vācu dziedātājs, dziesmu autors un dzejnieks.

Liebe ist für alle da un Tils Lindemans · Tils Lindemans un Völkerball · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Liebe ist für alle da un Vācija · Völkerball un Vācija · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

2005. gads un Liebe ist für alle da · 2005. gads un Völkerball · Redzēt vairāk »