Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lieljumpravas muiža

Indekss Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.

36 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Cisterciešu ordenis, Dālderis, Dobene, Dzelmes, Elizabete Petrovna, Gustavs II Ādolfs, Jezuīti, Johans Kristofs Broce, Jumprava (Mežotnes pagasts), Jumpravas pagasts, Kokneses pils, Krievija, Lieljumpravas draudzes novads, Lielvārde, Lielvārdes draudzes novads, Lindes muiža, Livonijas karš, Martins Vulfs, Mazjumpravas muiža (Rīga), Muiža, Ogres novads, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Rīgas domkapituls, Rīgas Herdera institūts, Romas pāvests, Sēlijas bīskapija, Septiņgadu karš, Stefans Batorijs, Upmale (zeme), Valters fon Pletenbergs, Vācu ordenis, Zemgale (valsts), Zviedru Vidzeme, 1760. gads.

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dobene

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Dobene · Redzēt vairāk »

Dzelmes

Dzelmes (agrāk arī Lieljumprava) ir ciems Ogres novada Jumpravas pagastā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Dzelmes · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Jumprava (Mežotnes pagasts)

Jumprava (arī Jumpravas) ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā Lielupes labajā krastā iepretim Ziedoņiem, pie autoceļa V1035 (Bauska—Mežotne—Bērzu skola).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Jumprava (Mežotnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Jumpravas pagasts

Jumpravas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām Daugavas krastā novada dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Jumpravas pagasts · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Krievija · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas draudzes novads

Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielvārdes draudzes novads

Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lindes muiža

Lindes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Lindes muiža · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Martins Vulfs

Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Martins Vulfs · Redzēt vairāk »

Mazjumpravas muiža (Rīga)

Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Mazjumpravas muiža (Rīga) · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Muiža · Redzēt vairāk »

Ogres novads

Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Ogres novads · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas Herdera institūts

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Rīgas Herdera institūts · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: Lieljumpravas muiža un 1760. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jumpravas muiža.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »