20 attiecības: Eiropa, Gņezno, Krakova, Kristietība, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste, Lielpolijas vojevodiste, Lodzas vojevodiste, Lubušas vojevodiste, Mazpolija, Meško I Pjasts, Noteca, Pirmais pasaules karš, Pjastu dinastija, Poļani, Polija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Poznaņa, Prūsijas Karaliste, Varta, Vācija.
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Lielpolija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Gņezno
Gņezno, vēsturiskais vācu nosaukums Gnēzene ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē.
Jaunums!!: Lielpolija un Gņezno · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Lielpolija un Krakova · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Lielpolija un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Kujāvijas-Pomožes vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Lielpolija un Kujāvijas-Pomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lielpolijas vojevodiste
Lielpolijas vojevodiste (Województwo wielkopolskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Lielpolija un Lielpolijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lodzas vojevodiste
Lodzas vojevodiste (Województwo łódzkie) ir Polijas vojevodiste valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Lielpolija un Lodzas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lubušas vojevodiste
Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Lielpolija un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Mazpolija
Mazpolijas vojevodistes ģerbonis ar kronētu Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas dienvidos Vislas augštecē.
Jaunums!!: Lielpolija un Mazpolija · Redzēt vairāk »
Meško I Pjasts
Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.
Jaunums!!: Lielpolija un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »
Noteca
Noteca (poļu - Noteć, vācu - Netze, latīņu - Natissis) - upe Polijā - Vartas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Lielpolija un Noteca · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Lielpolija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pjastu dinastija
Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.
Jaunums!!: Lielpolija un Pjastu dinastija · Redzēt vairāk »
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Jaunums!!: Lielpolija un Poļani · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lielpolija un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Lielpolija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Lielpolija un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Lielpolija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Varta
Varta (poļu - Warta) - upe Eiropā, Polijas trešā lielākā upe.
Jaunums!!: Lielpolija un Varta · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lielpolija un Vācija · Redzēt vairāk »