Ātrāk nekā pārlūku!
98 attiecības: Aizsargi (organizācija), Alberts fon Bukshēvdens, Ščecina, Ķeguma HES, Bads, Balti, Baltijas landesvērs, Banka, Bruņuvilciens, Cēsu apriņķis, Cēsu kaujas, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Daniels no Bannerovas, Daugava, Daugavas līvi, Dzelzceļa līnija Rīga—Orla, Edgars Kauliņš, Gaidas, Gustavs II Ādolfs, Hennings Šarpenbergs, Indriķa hronika, Ivans IV, Kauja pie Lielvārdes (1262), Kārlis Ulmanis, Kolhozs, Krievi, Krievija, Krogs, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Lāčplēsis (Lielvārde), Lībieši, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lielvārde, Lielvārde (stacija), Lielvārdes lidlauks, Lielvārdes muiža, Lielvārdes novads, Lielvārdes pagasts, Liepas, Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Livonijas karš, Livonijas ordenis, Mazpulki, Melnā nāve, Muiža, Nikolajs fon Nauens, ..., Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilsēta, Pilsētciemats, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Rīga, Rīgas domkapituls, Rembates pagasts, Rudzi, Rumbiņa, Septembris, Skautu kustība, Skola, Vidzeme, Vulfi, Zeme (teritorija), Zviedri, Zviedrija, 12. gadsimts, 1205. gads, 1206. gads, 1213. gads, 1248. gads, 1255. gads, 1361. gads, 1435. gads, 15. gadsimts, 1577. gads, 1578. gads, 1579. gads, 1620. gads, 1631. gads, 1646. gads, 1656. gads, 1661. gads, 17. gadsimts, 1710. gads, 1905. gada revolūcija, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1935. gads, 7. gadsimts, 8. gadsimts, 9. gadsimts. Izvērst indekss (48 vairāk) »
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Ščecina · Redzēt vairāk »
Ķeguma HES
Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija, saīsinājumā VES) ir 1939.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Ķeguma HES · Redzēt vairāk »
Bads
No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Bads · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Banka
Latvijas Bankas galvenā ēka Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Banka · Redzēt vairāk »
Bruņuvilciens
Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki. Latvijas armijas bruņuvilciens "Kalpaks" Liepājā 1919. gada novembrī. Pie tā sapulcējušies Lielbritānijas kara flotes jūrnieki. Bruņuvilciens ir bruņots dzelzceļa sastāvs karaspēka atbalstīšanai un patstāvīgai darbībai dzelzceļa joslā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Bruņuvilciens · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Daniels no Bannerovas
Daniels no Bannerovas bija viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem Livonijas krusta karu sākumā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Daniels no Bannerovas · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Orla
Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904). Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900). Vitebskas dzelzceļa stacija. Smoļenskas dzelzceļa stacija. Orlas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Orla bija 1858.-1868.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Orla · Redzēt vairāk »
Edgars Kauliņš
Edgara Kauliņa aleja Lielvārdē Edgars Kauliņš (dzimis, miris), saukts arī par Kauliņtēvu,Egle, Ināra.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Edgars Kauliņš · Redzēt vairāk »
Gaidas
Gaidu kustības simtgades jubilejas pastmarka Gaidas ir 1910.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Gaidas · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kolhozs
Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Kolhozs · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Krievija · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Krogs · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lāčplēsis (Lielvārde)
Lāčplēsis ir Lielvārdes pilsētas daļa.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lāčplēsis (Lielvārde) · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārde · Redzēt vairāk »
Lielvārde (stacija)
Lielvārde ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija, kas atrodas Vidzemes pilsētā Lielvārdē.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārde (stacija) · Redzēt vairāk »
Lielvārdes lidlauks
Lielvārdes lidlauks (ICAO: EVGA) ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāze Ogres novada Rembates pagastā, 7 km uz ziemeļiem no Lielvārdes.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārdes lidlauks · Redzēt vairāk »
Lielvārdes muiža
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »
Lielvārdes novads
Lielvārdes novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidu daļā, kas izveidota 2004.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārdes novads · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pagasts
Lielvārdes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lielvārdes pagasts · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Liepas · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mazpulki
Starpkaru Mazpulku karogs. Uz tā parasti bija arī katra mazpulka nosaukums un numurs. Augšgaujas 473. mazpulks ar karogu (1930. gadi). Atpūta vāks, 1937). Biedrība "Latvijas Mazpulki" ir 1929.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Mazpulki · Redzēt vairāk »
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Melnā nāve · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Muiža · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pilsētciemats
Neretā Pilsētciemats (līdz 1961. gada 23. decembrim strādnieku ciemats) bija apdzīvotās vietas veids bijušās PSRS teritorijā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Pilsētciemats · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rembates pagasts
Rembates pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Rembates pagasts · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Rudzi · Redzēt vairāk »
Rumbiņa
Rumbiņa ir Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdē, neliela upīte ar ūdenskritumu.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Rumbiņa · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Septembris · Redzēt vairāk »
Skautu kustība
Skautu kustības logo Skautu kustība ir visu pasauli aptveroša jauniešu kustība, kuras mērķis ir bērniem un jauniešiem attīstīt fiziskās iemaņas, prātu un pacelt garīgo vērtību skalu.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Skautu kustība · Redzēt vairāk »
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Skola · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vulfi
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Vulfi · Redzēt vairāk »
Zeme (teritorija)
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Zeme (teritorija) · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un Zviedrija · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1205. gads
1205.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1205. gads · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1213. gads
1213.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1213. gads · Redzēt vairāk »
1248. gads
1248.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1248. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1361. gads
1361.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1361. gads · Redzēt vairāk »
1435. gads
1435.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1435. gads · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1577. gads
1577.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1577. gads · Redzēt vairāk »
1578. gads
1578.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1578. gads · Redzēt vairāk »
1579. gads
1579.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1579. gads · Redzēt vairāk »
1620. gads
1620.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1620. gads · Redzēt vairāk »
1631. gads
1631.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1631. gads · Redzēt vairāk »
1646. gads
1646.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1646. gads · Redzēt vairāk »
1656. gads
1656.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1656. gads · Redzēt vairāk »
1661. gads
1661.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1661. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 1935. gads · Redzēt vairāk »
7. gadsimts
7.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 7. gadsimts · Redzēt vairāk »
8. gadsimts
8.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 8. gadsimts · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Lielvārdes vēsture un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
