Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Lietuvas krusta kari un Ķēstutis
Lietuvas krusta kari un Ķēstutis ir 33 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aļģirds, Austrumprūsija, Ģedimins, Žemaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Žigimants, Grodņa, Jagailis, Jelgavas pils, Karaļauči, Kauņa, Kazimirs III Lielais, Kārlis IV Luksemburgs, Kurzeme, Lajošs I Lielais, Latgale, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Marģers, Mindaugs, Pleskava, Polija, Svētā Romas impērija, Tatāri, Traķi, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Viļņa, Zelta Orda, ..., Zemgale, 1341. gads, 1346. gads. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Aļģirds un Lietuvas krusta kari · Aļģirds un Ķēstutis ·
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Austrumprūsija un Lietuvas krusta kari · Austrumprūsija un Ķēstutis ·
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Lietuvas krusta kari un Ģedimins · Ģedimins un Ķēstutis ·
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Lietuvas krusta kari un Žemaitija · Ķēstutis un Žemaitija ·
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Lietuvas krusta kari un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Ķēstutis un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums ·
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Lietuvas krusta kari un Žigimants · Ķēstutis un Žigimants ·
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Grodņa un Lietuvas krusta kari · Grodņa un Ķēstutis ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Lietuvas krusta kari · Jagailis un Ķēstutis ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jelgavas pils un Lietuvas krusta kari · Jelgavas pils un Ķēstutis ·
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Karaļauči un Lietuvas krusta kari · Karaļauči un Ķēstutis ·
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Kauņa un Lietuvas krusta kari · Kauņa un Ķēstutis ·
Kazimirs III Lielais
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.
Kazimirs III Lielais un Lietuvas krusta kari · Kazimirs III Lielais un Ķēstutis ·
Kārlis IV Luksemburgs
Kārlis IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, Svētās Romas impērijas ķeizars no 1355.
Kārlis IV Luksemburgs un Lietuvas krusta kari · Kārlis IV Luksemburgs un Ķēstutis ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Kurzeme un Lietuvas krusta kari · Kurzeme un Ķēstutis ·
Lajošs I Lielais
Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1342—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.
Lajošs I Lielais un Lietuvas krusta kari · Lajošs I Lielais un Ķēstutis ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Lietuvas krusta kari · Latgale un Ķēstutis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas krusta kari un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Ķēstutis ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas krusta kari un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Ķēstutis ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Lietuvas krusta kari un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Ķēstutis ·
Marģers
Marģera un viņa ģimenes pašnāvība Pilenes pilskalnā (Vladislava Majeranovska glezna, 19. gs.). Dzūkijā. Marģers vai Marģiris (dzimis pēc 1275. gada, miris 1336. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis (pēc 1290-1336), iespējams, Lietuvas dižkunigaišu Vīteņa un Ģedimina jaunākais brālis.
Lietuvas krusta kari un Marģers · Marģers un Ķēstutis ·
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Lietuvas krusta kari un Mindaugs · Mindaugs un Ķēstutis ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Lietuvas krusta kari un Pleskava · Pleskava un Ķēstutis ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Lietuvas krusta kari un Polija · Polija un Ķēstutis ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Lietuvas krusta kari un Svētā Romas impērija · Svētā Romas impērija un Ķēstutis ·
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Lietuvas krusta kari un Tatāri · Tatāri un Ķēstutis ·
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Lietuvas krusta kari un Traķi · Traķi un Ķēstutis ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Lietuvas krusta kari un Vācu ordenis · Vācu ordenis un Ķēstutis ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Lietuvas krusta kari un Vītauts Dižais · Vītauts Dižais un Ķēstutis ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Lietuvas krusta kari un Viļņa · Viļņa un Ķēstutis ·
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Lietuvas krusta kari un Zelta Orda · Zelta Orda un Ķēstutis ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Lietuvas krusta kari un Zemgale · Zemgale un Ķēstutis ·
1341. gads
1341.
1341. gads un Lietuvas krusta kari · 1341. gads un Ķēstutis ·
1346. gads
1346.
1346. gads un Lietuvas krusta kari · 1346. gads un Ķēstutis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Lietuvas krusta kari un Ķēstutis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Lietuvas krusta kari un Ķēstutis
Salīdzinājums starp Lietuvas krusta kari un Ķēstutis
Lietuvas krusta kari ir 233 attiecības, bet Ķēstutis ir 62. Tā kā viņi ir kopīgs 33, Jaccard indekss ir 11.19% = 33 / (233 + 62).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Lietuvas krusta kari un Ķēstutis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
