Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Lietuvas vēsture vs. Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10. Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Līdzības starp Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 20 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Igaunija, Inflantijas vaivadija, Krievijas Impērija, Latvija, Lietuva, Minska, Molotova—Ribentropa pakts, Mscislava, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Prūsija, Vācija, Vīnes kongress, Vitebska, 1772. gads, 1793. gads, 1795. gads, 18. gadsimts.

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Igaunija un Lietuvas vēsture · Igaunija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Inflantijas vaivadija un Lietuvas vēsture · Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Lietuvas vēsture · Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija un Lietuvas vēsture · Latvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Lietuva un Lietuvas vēsture · Lietuva un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Minska

Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.

Lietuvas vēsture un Minska · Minska un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Lietuvas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts · Molotova—Ribentropa pakts un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Mscislava

Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.

Lietuvas vēsture un Mscislava · Mscislava un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Lietuvas vēsture un Padomju Savienība · Padomju Savienība un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Lietuvas vēsture un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Lietuvas vēsture un Polocka · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polocka · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Lietuvas vēsture un Prūsija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Prūsija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Lietuvas vēsture un Vācija · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnes kongress

Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.

Lietuvas vēsture un Vīnes kongress · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Lietuvas vēsture un Vitebska · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vitebska · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

1772. gads un Lietuvas vēsture · 1772. gads un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

1793. gads

1793.

1793. gads un Lietuvas vēsture · 1793. gads un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

1795. gads un Lietuvas vēsture · 1795. gads un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

18. gadsimts un Lietuvas vēsture · 18. gadsimts un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Lietuvas vēsture ir 233 attiecības, bet Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas ir 66. Tā kā viņi ir kopīgs 20, Jaccard indekss ir 6.69% = 20 / (233 + 66).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Lietuvas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »