Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Literatūra un Literatūras vēsture
Literatūra un Literatūras vēsture ir 27 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antīkā literatūra, Aristotelis, Dramaturģija, Eposs, Fabula, Folklora, Frančesko Petrarka, Hēsiods, Homērs, Horācijs, Iliāda, Klasicisms, Komēdija, Literatūrzinātne, Mahābhārata, Mitoloģija, Oda, Odiseja, Poēma par Gilgamešu, Rāmājana, Renesanse, Romāns, Romiešu literatūra, Senā Grieķija, Teātris, Teogonija, Traģēdija.
Antīkā literatūra
Ar jēdzienu antīkā literatūra (latīņu antiquus 'sens') apzīmē literatūru, kas radusies Senajā Grieķijā un Senajā Romā laikaposmā no aptuveni 8.gs.
Antīkā literatūra un Literatūra · Antīkā literatūra un Literatūras vēsture ·
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Aristotelis un Literatūra · Aristotelis un Literatūras vēsture ·
Dramaturģija
Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.
Dramaturģija un Literatūra · Dramaturģija un Literatūras vēsture ·
Eposs
Eposs (— ‘vārds, vēstījums’) ir liroepikas paveids, varoņpoēma, kura vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē un kuras centrā parasti ir dižens varonis, kas aizstāv tautas (cilts) intereses.
Eposs un Literatūra · Eposs un Literatūras vēsture ·
Fabula
Fabulists Ēzops Fabula ( — ‘vēstījums’, ‘stāsts’) ir sižeta atklāšanas līdzeklis, kas palīdz noskaidrot notikumu secību un saprast mērķus, kādi bijuši rakstniekam un ir neaizvietojams prozas literatūras paņēmiens.
Fabula un Literatūra · Fabula un Literatūras vēsture ·
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Folklora un Literatūra · Folklora un Literatūras vēsture ·
Frančesko Petrarka
Frančesko Petrarka (dzimis, miris), arī Petrarka, bija itāliešu dzejnieks, rakstnieks, filozofs un filologs.
Frančesko Petrarka un Literatūra · Frančesko Petrarka un Literatūras vēsture ·
Hēsiods
Hēsiods Gistava Moro glezna Hēsiods (dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks.
Hēsiods un Literatūra · Hēsiods un Literatūras vēsture ·
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Homērs un Literatūra · Homērs un Literatūras vēsture ·
Horācijs
Kvints Horācijs Flaks (65.–8. p.m.ē.) bija romiešu dzejnieks.
Horācijs un Literatūra · Horācijs un Literatūras vēsture ·
Iliāda
"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.
Iliāda un Literatūra · Iliāda un Literatūras vēsture ·
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Klasicisms un Literatūra · Klasicisms un Literatūras vēsture ·
Komēdija
Komēdija ir luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus.
Komēdija un Literatūra · Komēdija un Literatūras vēsture ·
Literatūrzinātne
Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.
Literatūra un Literatūrzinātne · Literatūras vēsture un Literatūrzinātne ·
Mahābhārata
manuskripta ilustrācija "Mahābhārata" (Mahābhāratam) ir viens no diviem nozīmīgākajiem sanskrita eposiem Senajā Indijā; otrs ir "Rāmājana".
Literatūra un Mahābhārata · Literatūras vēsture un Mahābhārata ·
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Literatūra un Mitoloģija · Literatūras vēsture un Mitoloģija ·
Oda
Oda ir cildinošs, svinīgs dzejolis, kas veltīts kādam nozīmīgam notikumam vai personai.
Literatūra un Oda · Literatūras vēsture un Oda ·
Odiseja
Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.
Literatūra un Odiseja · Literatūras vēsture un Odiseja ·
Poēma par Gilgamešu
Plāksnīte ar poēmas fragmentu Poēma par Gilgamešu ir sena Divupes odiseja.
Literatūra un Poēma par Gilgamešu · Literatūras vēsture un Poēma par Gilgamešu ·
Rāmājana
Rāvanu, zīmējums tapis ap 1820. gadu “Rāmājana” (rāmāyaṇa, — ‘Rāmas ceļojums’) ir viens no diviem senindiešu nozīmīgākajiem eposiem; otrs eposs ir “Mahābhārata”.
Literatūra un Rāmājana · Literatūras vēsture un Rāmājana ·
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Literatūra un Renesanse · Literatūras vēsture un Renesanse ·
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Literatūra un Romāns · Literatūras vēsture un Romāns ·
Romiešu literatūra
bibliotēkā (''Vergilius Vaticanus'') Romiešu literatūra ir latīņu valodā rakstīta literatūra, kuras aizsākumi meklējami 3.gs.
Literatūra un Romiešu literatūra · Literatūras vēsture un Romiešu literatūra ·
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Literatūra un Senā Grieķija · Literatūras vēsture un Senā Grieķija ·
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Literatūra un Teātris · Literatūras vēsture un Teātris ·
Teogonija
Hēsiods Teogonija (— 'Dievu izcelšanās') ir Hēsioda poēma, kurā ir aprakstīta dievu izcelšanās un raduraksti.
Literatūra un Teogonija · Literatūras vēsture un Teogonija ·
Traģēdija
Traģēdija ir luga, kuras pamatā nesamierināms konflikts ar neuzvaramu pretinieku (likteni, dievu vai dieviem, morāles normām, pārdabiskiem spēkiem u.tml.), kas varonim sagādā traģiskas ciešanas vai liek iet bojā.
Literatūra un Traģēdija · Literatūras vēsture un Traģēdija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Literatūra un Literatūras vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Literatūra un Literatūras vēsture
Salīdzinājums starp Literatūra un Literatūras vēsture
Literatūra ir 68 attiecības, bet Literatūras vēsture ir 280. Tā kā viņi ir kopīgs 27, Jaccard indekss ir 7.76% = 27 / (68 + 280).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Literatūra un Literatūras vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
