Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas Konfederācija un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija un Livonijas karš ir 47 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļubļinas ūnija, Baltijas jūra, Brandenburgas Vilhelms, Dānija, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Heinrihs fon Gālens, Igaunijas guberņa, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans IV fon Minhauzens, Juhans III, Krievijas Impērija, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Letu gals, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Ludzas pils, Magnuss (Livonijas karalis), Narva, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Prūsijas hercogiste, ..., Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rēzeknes pilskalns, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tallina, Tartu, Tērbatas bīskapija, Valters fon Pletenbergs, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Ziemeļu septiņgadu karš, Zviedrija, Zviedru Igaunija. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonijas Konfederācija un Ļubļinas ūnija · Livonijas karš un Ļubļinas ūnija ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Livonijas Konfederācija · Baltijas jūra un Livonijas karš ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonijas Konfederācija · Brandenburgas Vilhelms un Livonijas karš ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Livonijas Konfederācija · Dānija un Livonijas karš ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas Konfederācija · Gothards Ketlers un Livonijas karš ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Grobiņas draudzes novads un Livonijas karš ·
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Heinrihs fon Gālens un Livonijas Konfederācija · Heinrihs fon Gālens un Livonijas karš ·
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Igaunijas guberņa un Livonijas Konfederācija · Igaunijas guberņa un Livonijas karš ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas Konfederācija · Ivans IV un Livonijas karš ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas Konfederācija · Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas karš ·
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Johans IV fon Minhauzens un Livonijas Konfederācija · Johans IV fon Minhauzens un Livonijas karš ·
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Juhans III un Livonijas Konfederācija · Juhans III un Livonijas karš ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Livonijas Konfederācija · Krievijas Impērija un Livonijas karš ·
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Krustpils pils un Livonijas Konfederācija · Krustpils pils un Livonijas karš ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Kurzemes bīskapija un Livonijas karš ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Livonijas Konfederācija · Kurzemes guberņa un Livonijas karš ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš ·
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Letu gals un Livonijas Konfederācija · Letu gals un Livonijas karš ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas Konfederācija · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas karš ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas Konfederācija · Livonija un Livonijas karš ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonijas Konfederācija un Livonijas karaliste · Livonijas karš un Livonijas karaliste ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas karš un Livonijas ordeņa mestri ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas karš un Livonijas ordenis ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Livonijas Konfederācija un Ludzas pils · Livonijas karš un Ludzas pils ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Livonijas Konfederācija un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Livonijas Konfederācija un Narva · Livonijas karš un Narva ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonijas Konfederācija un Pasvales līgums · Livonijas karš un Pasvales līgums ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas Konfederācija un Prūsijas hercogiste · Livonijas karš un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas Konfederācija un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas karš un Rīgas brīvpilsēta ·
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Livonijas Konfederācija un Rēzeknes pilskalns · Livonijas karš un Rēzeknes pilskalns ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonijas Konfederācija un Sāmsala · Livonijas karš un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas Konfederācija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas Konfederācija un Sigismunds II Augusts · Livonijas karš un Sigismunds II Augusts ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonijas Konfederācija un Stefans Batorijs · Livonijas karš un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas Konfederācija un Svētā Romas impērija · Livonijas karš un Svētā Romas impērija ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas Konfederācija un Tallina · Livonijas karš un Tallina ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Livonijas Konfederācija un Tartu · Livonijas karš un Tartu ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonijas Konfederācija un Tērbatas bīskapija · Livonijas karš un Tērbatas bīskapija ·
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Livonijas Konfederācija un Valters fon Pletenbergs · Livonijas karš un Valters fon Pletenbergs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas Konfederācija un Viļņas ūnija · Livonijas karš un Viļņas ūnija ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Livonijas Konfederācija un Vidzemes guberņa · Livonijas karš un Vidzemes guberņa ·
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Livonijas Konfederācija un Ziemeļu septiņgadu karš · Livonijas karš un Ziemeļu septiņgadu karš ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Livonijas Konfederācija un Zviedrija · Livonijas karš un Zviedrija ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Livonijas Konfederācija un Zviedru Igaunija · Livonijas karš un Zviedru Igaunija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas Konfederācija un Livonijas karš ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas Konfederācija un Livonijas karš
Salīdzinājums starp Livonijas Konfederācija un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija ir 204 attiecības, bet Livonijas karš ir 157. Tā kā viņi ir kopīgs 47, Jaccard indekss ir 13.02% = 47 / (204 + 157).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas Konfederācija un Livonijas karš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
