Līdzības starp Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 38 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļubļinas ūnija, Ērģemes kauja, Ēriks XIV Vāsa, Brandenburgas Vilhelms, Dānija, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans IV fon Minhauzens, Koadjutoru karš, Krievijas cariste, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas—Maskavijas kari, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Prūsijas hercogiste, Rīgas brīvpilsēta, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlpils pils, ..., Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tērbatas bīskapija, Viļņas ūnija, Viļņas līgums (1559), Ziemeļu septiņgadu karš, Zviedrija, Zviedru Igaunija. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonijas karš un Ļubļinas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ļubļinas ūnija ·
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Livonijas karš un Ērģemes kauja · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ērģemes kauja ·
Ēriks XIV Vāsa
Ēriks XIV Vāsa, arī Eriks XIV (1533-1577), bija Zviedrijas karalis no 1560.
Livonijas karš un Ēriks XIV Vāsa · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ēriks XIV Vāsa ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonijas karš · Brandenburgas Vilhelms un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Livonijas karš · Dānija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas karš · Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonijas karš · Grobiņas draudzes novads un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas karš · Ivans IV un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas karš · Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Johans IV fon Minhauzens un Livonijas karš · Johans IV fon Minhauzens un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Koadjutoru karš un Livonijas karš · Koadjutoru karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Livonijas karš · Krievijas cariste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas karš · Kurzemes bīskapija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas karš · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas karš · Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lietuvas—Maskavijas kari
Lietuvas—Maskavijas kari attiecas uz militārajiem konfliktiem starp Lietuvas lielkņazisti un Maskaviju.
Lietuvas—Maskavijas kari un Livonijas karš · Lietuvas—Maskavijas kari un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonijas karš un Livonijas karaliste · Livonijas karaliste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas karš · Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Livonijas karš un Livonijas—Maskavijas kari · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas—Maskavijas kari ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Livonijas karš un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonijas karš un Pasvales līgums · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pasvales līgums ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Livonijas karš un Pērnava · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pērnava ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Livonijas karš un Polocka · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polocka ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas karš un Prūsijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas karš un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Livonijas karš un Sēlpils pils · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sēlpils pils ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonijas karš un Stefans Batorijs · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas karš un Svētā Romas impērija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Svētā Romas impērija ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonijas karš un Tērbatas bīskapija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Tērbatas bīskapija ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas karš un Viļņas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas ūnija ·
Viļņas līgums (1559)
Viļņas līgums noslēgts 1559.
Livonijas karš un Viļņas līgums (1559) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas līgums (1559) ·
Ziemeļu septiņgadu karš
Ziemeļu septiņgadu karš (1563-1570) jeb Pirmais Ziemeļu karš vai Trīs kroņu karš starp Zviedrijas un Dānijas-Norvēģijas karaļvalstīm.
Livonijas karš un Ziemeļu septiņgadu karš · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ziemeļu septiņgadu karš ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Livonijas karš un Zviedrija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedrija ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Livonijas karš un Zviedru Igaunija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedru Igaunija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Salīdzinājums starp Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas karš ir 157 attiecības, bet Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135. Tā kā viņi ir kopīgs 38, Jaccard indekss ir 13.01% = 38 / (157 + 135).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: