Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas krusta kari un Lībieši
Livonijas krusta kari un Lībieši ir 34 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Ase, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Švābijas Filips, Balduīns no Alnas, Brēmenes arhibīskapi, Dabrelis, Daugavas līvi, Gotlande, Ikšķile, Indriķa hronika, Inocents III, Kauja pie Imeras, Kauja pie Rumbulas (1200), Kaupo, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Lībieši, Līvu zemes, Livonijas bīskapija, Livonijas ordeņa mestri, Meinards, Polockas kņazi, Ridala, Salaspils, Sāmsala, Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgaļi, ..., Zobenbrāļu ordenis, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1206. gada Salaspils aplenkums. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Ako un Livonijas krusta kari · Ako un Lībieši ·
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši ·
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Ase un Livonijas krusta kari · Ase un Lībieši ·
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Livonijas krusta kari · Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Lībieši ·
Švābijas Filips
Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.
Švābijas Filips un Livonijas krusta kari · Švābijas Filips un Lībieši ·
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Balduīns no Alnas un Livonijas krusta kari · Balduīns no Alnas un Lībieši ·
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Brēmenes arhibīskapi un Livonijas krusta kari · Brēmenes arhibīskapi un Lībieši ·
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Dabrelis un Livonijas krusta kari · Dabrelis un Lībieši ·
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Daugavas līvi un Livonijas krusta kari · Daugavas līvi un Lībieši ·
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Gotlande un Livonijas krusta kari · Gotlande un Lībieši ·
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Ikšķile un Livonijas krusta kari · Ikšķile un Lībieši ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Livonijas krusta kari · Indriķa hronika un Lībieši ·
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Inocents III un Livonijas krusta kari · Inocents III un Lībieši ·
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Kauja pie Imeras un Livonijas krusta kari · Kauja pie Imeras un Lībieši ·
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Kauja pie Rumbulas (1200) un Livonijas krusta kari · Kauja pie Rumbulas (1200) un Lībieši ·
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Kaupo un Livonijas krusta kari · Kaupo un Lībieši ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Livonijas krusta kari · Kurši un Lībieši ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Livonijas krusta kari · Kursa (valsts) un Lībieši ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Livonijas krusta kari · Latgaļi un Lībieši ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonijas krusta kari un Lībieši · Lībieši un Lībieši ·
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Livonijas krusta kari un Līvu zemes · Lībieši un Līvu zemes ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Livonijas krusta kari · Livonijas bīskapija un Lībieši ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Lībieši ·
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Livonijas krusta kari un Meinards · Lībieši un Meinards ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Livonijas krusta kari un Polockas kņazi · Lībieši un Polockas kņazi ·
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Livonijas krusta kari un Ridala · Lībieši un Ridala ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Livonijas krusta kari un Salaspils · Lībieši un Salaspils ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonijas krusta kari un Sāmsala · Lībieši un Sāmsala ·
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Livonijas krusta kari un Vladimirs (Polockas kņazs) · Lībieši un Vladimirs (Polockas kņazs) ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Livonijas krusta kari un Zemgaļi · Lībieši un Zemgaļi ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis · Lībieši un Zobenbrāļu ordenis ·
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
1206. gada kauja pie Salaspils un Livonijas krusta kari · 1206. gada kauja pie Salaspils un Lībieši ·
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
1206. gada kauja pie Turaidas un Livonijas krusta kari · 1206. gada kauja pie Turaidas un Lībieši ·
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
1206. gada Salaspils aplenkums un Livonijas krusta kari · 1206. gada Salaspils aplenkums un Lībieši ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas krusta kari un Lībieši ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas krusta kari un Lībieši
Salīdzinājums starp Livonijas krusta kari un Lībieši
Livonijas krusta kari ir 335 attiecības, bet Lībieši ir 108. Tā kā viņi ir kopīgs 34, Jaccard indekss ir 7.67% = 34 / (335 + 108).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas krusta kari un Lībieši. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
