Līdzības starp Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja
Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bernhards no Lipes, Folkvins, Harija, Jervas zeme, Kaupo, Krusta kari, Latgaļi, Lībieši, Lembits, Pleskava, Ridala, Sakala, Tallina, Tālava, Vācieši, Veļikijnovgoroda, Viruzeme, Zobenbrāļu ordenis, 1217. gads.
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Bernhards no Lipes un Livonijas krusta kari · Bernhards no Lipes un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Livonijas krusta kari · Folkvins un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Harija un Livonijas krusta kari · Harija un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jervas zeme un Livonijas krusta kari · Jervas zeme un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Kaupo un Livonijas krusta kari · Kaupo un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Krusta kari un Livonijas krusta kari · Krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Livonijas krusta kari · Latgaļi un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonijas krusta kari un Lībieši · Lībieši un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Lembits
Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.
Lembits un Livonijas krusta kari · Lembits un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Livonijas krusta kari un Pleskava · Pleskava un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Livonijas krusta kari un Ridala · Ridala un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Livonijas krusta kari un Sakala · Sakala un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas krusta kari un Tallina · Svētā Matīsa dienas kauja un Tallina ·
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Livonijas krusta kari un Tālava · Svētā Matīsa dienas kauja un Tālava ·
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Livonijas krusta kari un Vācieši · Svētā Matīsa dienas kauja un Vācieši ·
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Livonijas krusta kari un Veļikijnovgoroda · Svētā Matīsa dienas kauja un Veļikijnovgoroda ·
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Livonijas krusta kari un Viruzeme · Svētā Matīsa dienas kauja un Viruzeme ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis · Svētā Matīsa dienas kauja un Zobenbrāļu ordenis ·
1217. gads
1217.
1217. gads un Livonijas krusta kari · 1217. gads un Svētā Matīsa dienas kauja ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja
Salīdzinājums starp Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja
Livonijas krusta kari ir 335 attiecības, bet Svētā Matīsa dienas kauja ir 23. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 5.31% = 19 / (335 + 23).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas krusta kari un Svētā Matīsa dienas kauja. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: