Līdzības starp Livonijas krusta kari un Viestards
Livonijas krusta kari un Viestards ir 26 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukles kauja (1229), Alberts fon Bukshēvdens, Šabis, Balduīns no Alnas, Bernhards no Lipes, Daugavgrīvas klosteris, Folkvins, Karagājiens uz Lietuvu (1208), Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Lībieši, Lietuvieši, Livonijas bīskapi, Livonijas ordeņa mestri, Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Sēlijas bīskapi, Venno, Viestards, Vilhelms no Modenas, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, 1205. gada Ropažu kauja, 1205. gads, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1218. gads, 1224. gads, 1229. gads.
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Aizkraukles kauja (1229) un Livonijas krusta kari · Aizkraukles kauja (1229) un Viestards ·
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Alberts fon Bukshēvdens un Viestards ·
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Šabis un Livonijas krusta kari · Šabis un Viestards ·
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Balduīns no Alnas un Livonijas krusta kari · Balduīns no Alnas un Viestards ·
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Bernhards no Lipes un Livonijas krusta kari · Bernhards no Lipes un Viestards ·
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Daugavgrīvas klosteris un Livonijas krusta kari · Daugavgrīvas klosteris un Viestards ·
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Livonijas krusta kari · Folkvins un Viestards ·
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Karagājiens uz Lietuvu (1208) un Livonijas krusta kari · Karagājiens uz Lietuvu (1208) un Viestards ·
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) un Livonijas krusta kari · Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) un Viestards ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Livonijas krusta kari un Lībieši · Lībieši un Viestards ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Lietuvieši un Livonijas krusta kari · Lietuvieši un Viestards ·
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Livonijas bīskapi un Livonijas krusta kari · Livonijas bīskapi un Viestards ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Viestards ·
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Livonijas krusta kari un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Mežotnes aplenkumi (1219—1220) un Viestards ·
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Livonijas krusta kari un Sēlijas bīskapi · Sēlijas bīskapi un Viestards ·
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Livonijas krusta kari un Venno · Venno un Viestards ·
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Livonijas krusta kari un Viestards · Viestards un Viestards ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Livonijas krusta kari un Vilhelms no Modenas · Viestards un Vilhelms no Modenas ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonijas krusta kari un Zemgale (valsts) · Viestards un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas krusta kari un Zemgales bīskapija · Viestards un Zemgales bīskapija ·
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
1205. gada Ropažu kauja un Livonijas krusta kari · 1205. gada Ropažu kauja un Viestards ·
1205. gads
1205.
1205. gads un Livonijas krusta kari · 1205. gads un Viestards ·
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
1206. gada kauja pie Turaidas un Livonijas krusta kari · 1206. gada kauja pie Turaidas un Viestards ·
1218. gads
1218.
1218. gads un Livonijas krusta kari · 1218. gads un Viestards ·
1224. gads
1224.
1224. gads un Livonijas krusta kari · 1224. gads un Viestards ·
1229. gads
1229.
1229. gads un Livonijas krusta kari · 1229. gads un Viestards ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas krusta kari un Viestards ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas krusta kari un Viestards
Salīdzinājums starp Livonijas krusta kari un Viestards
Livonijas krusta kari ir 335 attiecības, bet Viestards ir 42. Tā kā viņi ir kopīgs 26, Jaccard indekss ir 6.90% = 26 / (335 + 42).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas krusta kari un Viestards. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: