Līdzības starp Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri ir 35 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukles kauja (1279), Bernds fon der Borhs, Burhards fon Dreilēbens, Burhards fon Hornhūzens, Cēsu pils, Dītrihs fon Grīningens, Durbes kauja, Franke Kerskorfs, Garozas kauja, Gerhards fon Jorke, Gothards Ketlers, Heinrihs Finke fon Oferbergs, Hermans Balke, Johans fon Mengede, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Karuzes kauja, Kauja pie Turaidas (1298), Konrāds fon Fītinghofs, Konrāds fon Feihtvangens, Konrāds Ketelhods, Livonija, Livonijas krusta kari, Pabaiskas kauja, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas pils, Valters fon Nortekens, Valters fon Pletenbergs, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, ..., Vīlandes viduslaiku pils, Vennemars fon Brigenejs, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, Viljandi. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Aizkraukles kauja (1279) un Livonijas ordenis · Aizkraukles kauja (1279) un Livonijas ordeņa mestri ·
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Bernds fon der Borhs un Livonijas ordenis · Bernds fon der Borhs un Livonijas ordeņa mestri ·
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Burhards fon Dreilēbens un Livonijas ordenis · Burhards fon Dreilēbens un Livonijas ordeņa mestri ·
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Burhards fon Hornhūzens un Livonijas ordenis · Burhards fon Hornhūzens un Livonijas ordeņa mestri ·
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Cēsu pils un Livonijas ordenis · Cēsu pils un Livonijas ordeņa mestri ·
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Dītrihs fon Grīningens un Livonijas ordenis · Dītrihs fon Grīningens un Livonijas ordeņa mestri ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Livonijas ordenis · Durbes kauja un Livonijas ordeņa mestri ·
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Franke Kerskorfs un Livonijas ordenis · Franke Kerskorfs un Livonijas ordeņa mestri ·
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Garozas kauja un Livonijas ordenis · Garozas kauja un Livonijas ordeņa mestri ·
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Gerhards fon Jorke un Livonijas ordenis · Gerhards fon Jorke un Livonijas ordeņa mestri ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Gothards Ketlers un Livonijas ordeņa mestri ·
Heinrihs Finke fon Oferbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Heinrihs Finke fon Oferbergs (latīņu: Henricus Finke ab Haverberge) vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438.
Heinrihs Finke fon Oferbergs un Livonijas ordenis · Heinrihs Finke fon Oferbergs un Livonijas ordeņa mestri ·
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Hermans Balke un Livonijas ordenis · Hermans Balke un Livonijas ordeņa mestri ·
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Johans fon Mengede un Livonijas ordenis · Johans fon Mengede un Livonijas ordeņa mestri ·
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Johans Freitāgs fon Loringhofe un Livonijas ordenis · Johans Freitāgs fon Loringhofe un Livonijas ordeņa mestri ·
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Karuzes kauja un Livonijas ordenis · Karuzes kauja un Livonijas ordeņa mestri ·
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Kauja pie Turaidas (1298) un Livonijas ordenis · Kauja pie Turaidas (1298) un Livonijas ordeņa mestri ·
Konrāds fon Fītinghofs
Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.
Konrāds fon Fītinghofs un Livonijas ordenis · Konrāds fon Fītinghofs un Livonijas ordeņa mestri ·
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Konrāds fon Feihtvangens un Livonijas ordenis · Konrāds fon Feihtvangens un Livonijas ordeņa mestri ·
Konrāds Ketelhods
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Teitoņu ordeņa Livonijas ordeņa vicemestrs no 1322.
Konrāds Ketelhods un Livonijas ordenis · Konrāds Ketelhods un Livonijas ordeņa mestri ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonija un Livonijas ordeņa mestri ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis · Livonijas krusta kari un Livonijas ordeņa mestri ·
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Livonijas ordenis un Pabaiskas kauja · Livonijas ordeņa mestri un Pabaiskas kauja ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste · Livonijas ordeņa mestri un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas ordeņa mestri un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonijas ordenis un Rīgas pils · Livonijas ordeņa mestri un Rīgas pils ·
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Livonijas ordeņa mestri un Valters fon Nortekens ·
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs · Livonijas ordeņa mestri un Valters fon Pletenbergs ·
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Livonijas ordenis un Vācu ordeņa lielmestri · Livonijas ordeņa mestri un Vācu ordeņa lielmestri ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Livonijas ordeņa mestri un Vācu ordenis ·
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Livonijas ordenis un Vīlandes viduslaiku pils · Livonijas ordeņa mestri un Vīlandes viduslaiku pils ·
Vennemars fon Brigenejs
Vennemara fon Brigeneja laikā Tallinā kaltais artigs. Vennemars fon Brigenejs jeb Valdemārs Brigenējs (latīņu: Woldimarus a Bruggeney) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1389.
Livonijas ordenis un Vennemars fon Brigenejs · Livonijas ordeņa mestri un Vennemars fon Brigenejs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Livonijas ordeņa mestri un Viļņas ūnija ·
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Livonijas ordenis un Vilhelms fon Firstenbergs · Livonijas ordeņa mestri un Vilhelms fon Firstenbergs ·
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Livonijas ordenis un Viljandi · Livonijas ordeņa mestri un Viljandi ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Livonijas ordeņa mestri ir 73. Tā kā viņi ir kopīgs 35, Jaccard indekss ir 12.82% = 35 / (200 + 73).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: