Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš

Livonijas ordenis vs. Livonijas pilsoņu karš

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Līdzības starp Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš

Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš ir 33 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bernds fon der Borhs, Bukultu pils, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils komturi, Dāņu Igaunija, Dinaburgas pils, Frīdrihs II Hoenštaufens, Gerhards fon Jorke, Johans fon Mengede, Kauja pie Turaidas (1298), Koadjutoru karš, Konrāds Ketelhods, Kurzemes bīskapija, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Nameisis, Novgorodas Republika, Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas pils, Rēzeknes fogti, Salaspils viduslaiku pils, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Silvestrs Stodevešers, Svētā Romas impērija, Tallina, Valters fon Nortekens, Vācu ordenis, ..., Vīlandes viduslaiku pils, Zemgaļi, Zemgale (valsts). Izvērst indekss (3 vairāk) »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Bernds fon der Borhs un Livonijas ordenis · Bernds fon der Borhs un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Bukultu pils un Livonijas ordenis · Bukultu pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Daugavgrīvas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Daugavgrīvas viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Daugavpils komturi un Livonijas ordenis · Daugavpils komturi un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Dāņu Igaunija un Livonijas ordenis · Dāņu Igaunija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Dinaburgas pils un Livonijas ordenis · Dinaburgas pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Frīdrihs II Hoenštaufens un Livonijas ordenis · Frīdrihs II Hoenštaufens un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Jorke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.

Gerhards fon Jorke un Livonijas ordenis · Gerhards fon Jorke un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Johans fon Mengede un Livonijas ordenis · Johans fon Mengede un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1298)

1298.

Kauja pie Turaidas (1298) un Livonijas ordenis · Kauja pie Turaidas (1298) un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Koadjutoru karš

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.

Koadjutoru karš un Livonijas ordenis · Koadjutoru karš un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Konrāds Ketelhods

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Teitoņu ordeņa Livonijas ordeņa vicemestrs no 1322.

Konrāds Ketelhods un Livonijas ordenis · Konrāds Ketelhods un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Kurzemes bīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Livonija un Livonijas ordenis · Livonija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Livonijas karš un Livonijas ordenis · Livonijas karš un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Livonijas ordenis un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Livonijas ordenis un Nameisis · Livonijas pilsoņu karš un Nameisis · Redzēt vairāk »

Novgorodas Republika

Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.

Livonijas ordenis un Novgorodas Republika · Livonijas pilsoņu karš un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Livonijas pilsoņu karš un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Livonijas ordenis un Rīgas ģerbonis · Livonijas pilsoņu karš un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Livonijas ordenis un Rīgas pils · Livonijas pilsoņu karš un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogti

Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Livonijas ordenis un Rēzeknes fogti · Livonijas pilsoņu karš un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Livonijas ordenis un Salaspils viduslaiku pils · Livonijas pilsoņu karš un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas pilsoņu karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Livonijas ordenis un Silvestrs Stodevešers · Livonijas pilsoņu karš un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Livonijas ordenis un Svētā Romas impērija · Livonijas pilsoņu karš un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Livonijas ordenis un Tallina · Livonijas pilsoņu karš un Tallina · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Livonijas pilsoņu karš un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Livonijas pilsoņu karš un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Livonijas ordenis un Vīlandes viduslaiku pils · Livonijas pilsoņu karš un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Livonijas ordenis un Zemgaļi · Livonijas pilsoņu karš un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Livonijas pilsoņu karš un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš

Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Livonijas pilsoņu karš ir 117. Tā kā viņi ir kopīgs 33, Jaccard indekss ir 10.41% = 33 / (200 + 117).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »