Līdzības starp Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija ir 44 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts II (Rīga), Bonifācijs IX, Bonifācijs VIII, Bukulti (Rīga), Cisterciešu ordenis, Daugavgrīvas klosteris, Frīdrihs fon Pernšteins, Frīdrihs II Hoenštaufens, Hanzas savienība, Izarnus Takons, Jenss Grands, Jersika (valsts), Johans I fon Lūne, Johans II fon Fehte, Johans III fon Šverīns, Johans IV fon Zintens, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Klements V, Kurzemes bīskapija, Lībeka, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mihaels Hildebrands, Nameisis, Nikolajs fon Nauens, Polocka, Rūdolfs I Hābsburgs, ..., Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas domkapituls, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas pils, Rīgas rāte, Silvestrs Stodevešers, Svētā Romas impērija, Tallina, Tartu, Vītenis, Vilhelms no Modenas, Zemgaļi, 1297. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Alberts II (Rīga) un Livonijas pilsoņu karš · Alberts II (Rīga) un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Bonifācijs IX un Livonijas pilsoņu karš · Bonifācijs IX un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Bonifācijs VIII
Bonifācijs VIII (dzimis ap 1235. gadu; pilsoniskais vārds — Benedeto Kaetāni (Benedetto Caetani), miris) bija Romas pāvests no 1294.
Bonifācijs VIII un Livonijas pilsoņu karš · Bonifācijs VIII un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Bukulti (Rīga)
Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Bukulti (Rīga) un Livonijas pilsoņu karš · Bukulti (Rīga) un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Cisterciešu ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Cisterciešu ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Daugavgrīvas klosteris un Livonijas pilsoņu karš · Daugavgrīvas klosteris un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Frīdrihs fon Pernšteins
Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.
Frīdrihs fon Pernšteins un Livonijas pilsoņu karš · Frīdrihs fon Pernšteins un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Frīdrihs II Hoenštaufens un Livonijas pilsoņu karš · Frīdrihs II Hoenštaufens un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Hanzas savienība un Livonijas pilsoņu karš · Hanzas savienība un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Izarnus Takons
Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.
Izarnus Takons un Livonijas pilsoņu karš · Izarnus Takons un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Jenss Grands
Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).
Jenss Grands un Livonijas pilsoņu karš · Jenss Grands un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas pilsoņu karš · Jersika (valsts) un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Johans I fon Lūne un Livonijas pilsoņu karš · Johans I fon Lūne un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans II fon Fehte
Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.
Johans II fon Fehte un Livonijas pilsoņu karš · Johans II fon Fehte un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Johans III fon Šverīns un Livonijas pilsoņu karš · Johans III fon Šverīns un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans IV fon Zintens
Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.
Johans IV fon Zintens un Livonijas pilsoņu karš · Johans IV fon Zintens un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans V fon Vallenrods
Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).
Johans V fon Vallenrods un Livonijas pilsoņu karš · Johans V fon Vallenrods un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Johans VI Ambundi un Livonijas pilsoņu karš · Johans VI Ambundi un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Klements V
Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.
Klements V un Livonijas pilsoņu karš · Klements V un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Kurzemes bīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Livonijas pilsoņu karš un Lībeka · Lībeka un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas pilsoņu karš · Lietuvas lielkņaziste un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas pilsoņu karš · Livonija un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas ordeņa mestri un Livonijas pilsoņu karš · Livonijas ordeņa mestri un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Livonijas ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Livonijas pilsoņu karš un Mihaels Hildebrands · Mihaels Hildebrands un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Livonijas pilsoņu karš un Nameisis · Nameisis un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Livonijas pilsoņu karš un Nikolajs fon Nauens · Nikolajs fon Nauens un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Livonijas pilsoņu karš un Polocka · Polocka un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rūdolfs I Hābsburgs
Rūdolfs I; dzimis, miris) bija Romiešu karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks no 1273.
Livonijas pilsoņu karš un Rūdolfs I Hābsburgs · Rīgas vēstures hronoloģija un Rūdolfs I Hābsburgs ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas arhibīskapija · Rīgas arhibīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas ģerbonis · Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas ģerbonis ·
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas domkapituls · Rīgas domkapituls un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas patrimoniālais apgabals · Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas pils · Rīgas pils un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Livonijas pilsoņu karš un Rīgas rāte · Rīgas rāte un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Livonijas pilsoņu karš un Silvestrs Stodevešers · Rīgas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas pilsoņu karš un Svētā Romas impērija · Rīgas vēstures hronoloģija un Svētā Romas impērija ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas pilsoņu karš un Tallina · Rīgas vēstures hronoloģija un Tallina ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Livonijas pilsoņu karš un Tartu · Rīgas vēstures hronoloģija un Tartu ·
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Livonijas pilsoņu karš un Vītenis · Rīgas vēstures hronoloģija un Vītenis ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Livonijas pilsoņu karš un Vilhelms no Modenas · Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Livonijas pilsoņu karš un Zemgaļi · Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgaļi ·
1297. gads
1297.
1297. gads un Livonijas pilsoņu karš · 1297. gads un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija
Salīdzinājums starp Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija
Livonijas pilsoņu karš ir 117 attiecības, bet Rīgas vēstures hronoloģija ir 1200. Tā kā viņi ir kopīgs 44, Jaccard indekss ir 3.34% = 44 / (117 + 1200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: